“Mēs sagaidām, ka izvešana tiks pabeigta nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā,” paziņojumā norādīja Pentagona preses sekretārs Šons Parnels.

“Šis lēmums pieņemts pēc rūpīgas ministrijas spēku izvietojuma Eiropā pārskatīšanas, un tas ir saskaņā ar karadarbības teātra prasībām un apstākļiem uz vietas,” piebilda Parnels.

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ draudēja samazināt amerikāņu karavīru skaitu Vācijā, vienlaikus paužot pārmetumus Vācijas kancleram Frīdriham Mercam par nostāju Irānas kara lietā.

Ceturtdien Tramps paziņoja, ka varētu izvest ASV karavīrus no Itālijas un Spānijas, jo tās iebilst pret Irānas karu.

2025. gada 31. decembrī Itālijā atradās 12 662 aktīvā dienesta ASV karavīri un 3814 Spānijā. Vācijā bija 36 436 karavīri.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sestdien pauda, ka ASV karaspēka izvešana “no Eiropas un arī no Vācijas bija gaidāma”.

“Mēs sadarbojamies ar ASV, lai izprastu detaļas viņu lēmumam attiecībā uz spēku izvietojumu Vācijā,” platformā “X” sestdien pauda NATO preses sekretāre Elisone Hārta.

“Ar šīm izmaiņām tiek akcentēts, ka Eiropai ir jāturpina vairāk ieguldīt aizsardzībā un jāuzņemas lielāka atbildības daļa par mūsu kopīgo drošību – šajā jomā mēs jau redzam progresu, kopš sabiedrotie vienojās ieguldīt 5% no IKP,” klāstīja Hārta.

“Mēs joprojām esam pārliecināti par mūsu spēju nodrošināt mūsu atturēšanas stratēģiju un aizsardzību, turpinoties šai pārejai uz spēcīgāku Eiropu spēcīgākā NATO,” norādīja alianses preses sekretāre.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls ceturtdien sacīja, ka Vācija ir “gatava” ASV karavīru skaita samazināšanai un “to rūpīgi un uzticības garā apspriež visās NATO struktūrās”.

Lielās ASV bāzes Vācijā nevar būt diskusiju temats, norādīja ministrs.

Piemēram, Ramšteinas gaisa spēku bāzei ir “neaizstājama funkcija gan ASV, gan mums”, pauda Vādefuls.

ASV laikraksts “Wall Street Journal” jau 8. aprīlī vēstīja, ka Trampa administrācija apsver iespēju izvest amerikāņu karavīrus no NATO valstīm, kas ASV nav sniegušas atbalstu karā pret Irānu.

No ASV karaspēka pārdislokācijas labumu varētu gūt Polija, Rumānija, Lietuva un Grieķija, norādīja laikraksta avoti.

ASV plāns varētu novest pie tā, ka liels ASV karavīru skaits tiek izvietots tuvāk Krievijas rietumu robežām, kas, visticamāk, izsauktu Maskavas neapmierinātību.

Eiropā ir aptuveni 84 000 ASV karavīru, liecina “Wall Street Journal” aplēses.