Viņš akcentēja, ka atbalsts Latvijai un tās kaimiņiem ir plašs un spēcīgs, abpusējs.

Beikons vērsa uzmanību, ka nākamnedēļ ASV Kongress balsos par palīdzības nosūtīšanu Ukrainai un stingrāku sankciju noteikšanu Krievijai.

Viņš piemetināja, ka ASV Kongress ir neatkarīgs varas atzars un tāda ir Kongresa nostāja.

Beikons atzina, ka viņam nereti jautā par brīvprātīgo darbu ASV Pārstāvju palātas Baltijas valstu sadarbības grupā un kāpēc kongresmenis to dara.

Dronu samita atklāšanā viņš sacīja, ka ciena un apbrīno Latviju, Lietuvu un Igauniju, pieminot arī neilgo brīvības laiku pēc Pirmā pasaules kara.

“Tad brīvību atņēma padomju vara, pēc tam Vācija, Otrā pasaules kara laikā atkal padomju vara, kam sekoja piecdesmit apspiestības un diktatūras gadi,” sacīja Beikons.

Viņš apbrīno Latviju par to, ka tā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā izmantoja iespēju kļūt brīvai.

Pēc ASV kongresmeņa paustā, Latvija neteica, ka tā lēnām virzīsies uz brīvību, brīvo tirgu un tiesiskumu.

Viņaprāt, Latvija “ieslēdza piekto pārnesumu, strauji norāva plāksteri un pieņēma demokrātiju, brīvo tirgu un tiesiskumu”.

Viņaprāt, Latvija, Lietuva un Igaunija ir “spilgta brīvības bāka pasaulē”, kas iedvesmo citas valstis, jo arī tās var izvēlēties iet demokrātijas ceļu un uzplaukt.

Savā uzrunā viņš pieminēja arī Ukrainu, uzsverot, ka Krievija vēlas atjaunot savas “vecās robežas”, tā grib kontrolēt savus kaimiņus, cik vien iespējams, taču tas nav pieņemami.

ASV kongresmeņa ieskatā Ukrainā labais cīnās ar ļauno, par valdību, kas vēlas tiesiskumu un brīvību, un par valstīm, kas cenšas to atņemt.

“Mūsu nacionālās drošības interesēs ir Krievijas izgāšanās. Ja tai izdosies uzvarēt, nākamā būs Moldova. Mēs zinām, ka Krievija apdraudēs Baltijas valstis. Mums ir labāk uzvarēt šo cīņu tagad un stingri stāvēt kopā ar mūsu sabiedroto – Ukrainu,” sacīja Beikons.

Viņš atzīmēja, ka Ukrainai bija jāievieš inovācijas, ja tā gribēja glābt savu neatkarību, valodu, kultūru un vēsturi no Krievijas dominances. Turklāt Ukraina ir skaitliskā mazākumā un tā stājās pretī modernai armijai.

ASV kongresmenis secināja, ka šāds solis bija efektīvs un tas, ko Ukraina dara kaujaslaukā, ir neticami.

Beikons sacīja, ka Ukraina dienā palaiž aptuveni 10 000 dronu. No aptuveni 1000 Krievijas karavīru, kuri katru dienu tiek nogalināti vai ievainoti, 900 cietuši no droniem.

“Ukraina mums ir parādījusi, kas ir iespējams un ko var izdarīt ar 5000 dolāru vērtu dronu. ASV šo vajadzētu pieņemt. Mēs esam pieraduši lidot ar F-35, izmantot “Patriot” sistēmas, augstas klases, izsmalcinātus ieročus, bet mums ir jāmācās pielāgoties un izmantot zemāku izmaksu efektīvos ieročus,” sacīja Beikons.

ASV kongresmenis uzsvēra, ka visiem ir jāmācās no Ukrainas un jāizmanto tās pieredze, vienlaikus palīdzot Ukrainai.

Viņš atzinīgi vērtē un atbalsta Latvijas apņemšanos kļūt par NATO līderi dronu un pretdronu tehnoloģiju jomā.

Jau rakstīts, ka “ATTA” konferenču centrā trešdien notiek otrais starptautiskais Dronu samits, kas vienuviet pulcē līdz 2000 dalībnieku no NATO un sabiedrotajām valstīm, tostarp starptautiskās Dronu koalīcijas politiskos līderus un nozares ekspertus.

Dronu samitu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Aizsardzības inovāciju samits “Done Summit” Latvijā pirmo reizi norisinājās 2025. gadā.