Vašingtona uzsvēra, ka šī vienošanās ietver garantijas pret kodolieroču izplatīšanu.

Vienošanās noslēgta laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā karo ar Irānu. Viens no šī kara iemesliem bija ASV bažas par Teherānas kodolprogrammu, kas vēl arvien ir strīda jautājums pagaidām apturētajās ASV un Irānas sarunās.

Abus līgumus parakstīja ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits un Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazizs bin Salmans, paziņoja ASV Enerģētikas ministrija.

“Šie divi līgumi kopā ieliek juridisku pamatu gadu desmitiem ilgai, daudzmiljardu dolāru vērtai partnerībai, kas veicina vairākus prioritārus ekonomiskos un stratēģiskos mērķus, tai skaitā kodolieroču neizplatīšanu,” teikts ministrijas paziņojumā.

Laikraksts “Wall Street Journal” iepriekš ziņoja, ka vienošanās tiks noslēgta uz 30 gadiem un cita starpā paredzēs, ka amerikāņu uzņēmumiem būtu jāuzbūvē urāna bagātināšanas rūpnīca Saūda Arābijā, ja kopīgs pētījums to atzītu par pamatotu. Tomēr vairāki ASV likumdevēji, kā arī Izraēlas amatpersonas pauduši iebildumus pret civilo kodolenerģētikas projektu Saūda Arābijā, baidoties, ka to varētu pārveidot, lai galu galā izstrādātu kodolieročus.

Paredzams, ka līgums tuvākajās dienās tiks iesniegts Kongresam, taču tā apstiprināšanai nav nepieciešama Kongresa piekrišana.

Saūda Arābija, kas ilgi uzstājusi uz savām tiesībām īstenot civilu kodolprogrammu, pērn parakstīja abpusējas aizsardzības līgumu ar Pakistānu, kurai ir kodolieroči.

ASV 2009. gadā parakstīja kodolvienošanos ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), bet šī valsts nebagātina savu urānu