Pēdējās nedēļās ir pieaugušas domstarpības starp Kongresu un prezidenta Donalda Trampa administrāciju, likumdevējiem no abām partijām pieprasot jaunāko informāciju par to, kas ir noticis ar 400 miljonu dolāru palīdzību Ukrainai un vēl 200 miljoniem dolāru aizsardzības programmām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Šo naudu Kongress piešķīra pagājušajā gadā. Pat republikāņu likumdevēji ir pauduši neapmierinātību par to, ka Trampa administrācija attālinās no Ukrainas un citiem Eiropas sabiedrotajiem.

“Ukraina ir neatlaidīgi un drosmīgi atvairījusi četrus gadus ilgstošo Krievijas uzbrukumu, taču tās militārajiem spēkiem ir nepieciešams un tā ir pelnījusi nepārtrauktu Amerikas atbalstu,” kopīgā vēstulē norādīja senators demokrāts Diks Durbins un senators republikānis Čaks Graslijs.

Pirms vairāk nekā trim nedēļām Hegsets Kongresa uzklausīšanas laikā paziņoja likumdevējiem, ka Ukrainas finansējums ir “atbrīvots” un drīzumā likumdevējiem tiks nosūtīts izdevumu plāns. Taču senatori apgalvo, ka Pentagons nav ievērojis solīto 15. maija termiņu šim plānam.

“Jebkāda turpmāka kavēšanās – jo īpaši tāpēc, ka ministrija, kā ziņots, plāno satraucošu ASV karavīru izvešanu no reģiona – apdraud mūsu spēju pienācīgi atturēt Krieviju,” norādīja senatori.

ASV Kongress decembrī apstiprināja aizsardzības likumu, kurā ar likuma spēku nostiprināta Baltijas drošības iniciatīva, kā arī paredzēts finansējums Baltijas valstu militāro spēju attīstībai nākamā gada ASV budžetā.