Durbins piedalījās Baltijas drošības iniciatīvas izveidē, kuras ietvaros ASV piešķir finansējumu, lai Baltijas valstis iegādātos amerikāņu ieročus, apmācītu specvienības un saņemtu izlūkošanas atbalstu.

Kā jau ziņots, laikraksts “Financial Times” vēstīja, ka augusta beigās Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātiem pavēstījušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz pie Krievijas robežas esošo NATO valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi.

Iespējamās izmaiņas attiecas arī uz finansējumu Baltijas drošības iniciatīvai.

2025.finanšu gadā Durbina vadībā Baltijas drošības iniciatīvai tika apstiprināti 231,5 miljoni ASV dolāru, un Durbins centās panākt, lai 2026.finanšu gadā iniciatīvai tiek apstiprināti 225 miljoni ASV dolāru.

Pentagonam mēģinot atteikties no saistībām pret sabiedrotajiem Baltijā, Durbins iesniedza grozījumu NDAA, kas no nākamā finanšu gada atļautu veikt pasākumus, lai sniegtu paredzamu, mērķtiecīgu drošības palīdzību Baltijas valstīm, kas palīdzētu uzlabot to nacionālās draudu atturēšanas spējas un turpinātu sekmēt NATO integrāciju.

Senators brīdināja, ka Baltijas drošības iniciatīvas apturēšana būtu tīkama Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Martā Durbins atkārtoti ierosināja Likumu par Baltijas drošības iniciatīvu.

Iepriekšējā ASV Kongresā Durbins iesniedza rezolūciju, kurā atzīts ASV un Baltijas valstu alianses nozīmīgums.

2022.gadā Durbins devās uz Viļņu, kur saņēma Aleksandra Stulginska Zvaigznes balvu. Viņš bija otrais cilvēks un pirmais amerikānis, kas saņēmis šo apbalvojumu.

Balva Durbinam tika piešķirta par viņa gadu desmitiem ilgo atbalstu Lietuvas neatkarībai un demokrātijai un parlamentāro vērtību popularizēšanu.