ASV finansējums nosegs gandrīz vienu piektdaļu izmaksu, kas nepieciešamas kupola atjaunošanai pēc tam, kad tas tika sabojāts Krievijas drona triecienā.

Francija martā paziņoja, ka kupola remontdarbi izmaksās 500 miljonus eiro, un lūdza G7 valstis palīdzēt tos finansēt.

ASV Valsts departaments paziņoja, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija sadarbosies ar Kongresu, lai piešķirtu naudu remontam, “saskaņā ar Savienoto Valstu turpmāko vadošo lomu kodoldrošības un kodolieroču neizplatīšanas jautājumos”.

“Mēs aicinām mūsu G7 un Eiropas partnerus sekot mūsu piemēram un uzņemties būtiskas finansiālas saistības, lai dalītu šo svarīgo remontdarbu slogu,” teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Čornobiļas AES katastrofa 1986. gada 26. aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums, kāds noticis.

Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ.

Precīzs upuru skaits nav noteikts.

Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

2016. gadā virs reaktora atliekām tika uzcelts masīvs metāla kupols, kura būvniecība tika segta no starptautiska finansējuma un izmaksāja 2,1 miljardu eiro.

Taču 2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā kupola ārējā slānī izveidojās caurums.

Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās.

Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.