Tie vēsta, ka priekšlikums, ko apspriež augsta ranga amatpersonas, paredz pārtraukt gandrīz visu finansējumu starptautiskajām organizācijām, starp tām arī ANO un NATO.

Ierosināts samazināt finansiālo atbalstu starptautiskajām miera uzturēšanas operācijām, kā arī izglītības un kultūras programmām, piemēram, Fulbraita programmai, kas piešķir vienas no prestižākajām ASV stipendijām.

Mediji vēsta, ka 2026.finanšu gadam ierosināts Valsts departamentam piešķirti 28,4 miljardus dolāru salīdzinājumā ar 54,4 miljardiem dolāru 2025.finanšu gadā.

Valsts departamenta preses pārstāve Tamija Brūsa noliedza mediju ziņoto, uzsverot, ka plāns vēl nav gatavs un budžets līdz galam vēl nav izstrādāts.

“Tas ir Baltā nama un ASV prezidenta ziņā, viņiem turpinot darbu pie sava budžeta plāna,” otrdien paziņoja Brūsa.

Viņa piebilda, ka valsts sekretārs Marko Rubio ir “atkārtoti apliecinājis mūsu pilnīgu atbalstu NATO, tāpat kā ASV prezidents”.

Amerikas Ārlietu dienesta asociācija, kuras biedri ir pašreizējie un bijušie ārlietu dienesta darbinieki, kritizēja ierosinātos budžeta samazinājumus kā nepārdomātus un bīstamus, savukārt bijušais ASV vēstnieks Maskavā Maikls Makfols nosauca tos par “milzu dāvanu Ķīnas Komunistiskajai partijai”.

Šādus samazinājumus var apstiprināt tikai Kongress.

Priekšlikums paredz slēgt desmit vēstniecības un 17 konsulātus, tai skaitā misijas Eritrejā, Luksemburgā, Dienvidsudānā un Maltā, ziņo izdevums “Punchbowl News”.

Pieci konsulāti, kurus paredzēts slēgt, atrodas Francijā, bet divi – Vācijā. Sarakstā ir arī pārstāvniecības Skotijā un Itālijā, vēsta “Punchbowl News”.

Savukārt ASV pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un ANO bērnu fondā UNICEF, plānots apvienot ar diplomātiskajām pārstāvniecībām tajā pilsētā, kurā tās atrodas.