Atbilstoši ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes (DIA) vērtējumam, neraugoties uz armijas atjaunošanu un aizsardzības ražošanas pieaugumu, Krievija saskaras ar nopietniem ierobežojumiem kaujas gatavības, loģistikas un personāla apmācības jomā.

Ziņojuma autori uzskata, ka zaudējumi Ukrainā ir palēninājuši arī Krievijas plānus paplašināt savu militāro klātbūtni Arktikā.

Cita starpā Maskava nav spējusi palielināt sauszemes spēku skaitu Arktikā, kā to bija plānojusi pirms kara.

Tajā pašā laikā Krievija turpina paplašināt savu militāro infrastruktūru ziemeļos – īpaši Ļeņingradas militārajā apgabalā, kas tika atjaunots pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO.

Ziņojumā teikts, ka Krievijas armija turpina atjaunot spēkus no smagajiem zaudējumiem, taču saskaras ar problēmām apmācībā, apgādē un munīcijas patēriņā.

Atbilstoši DIA vērtējumam tas ierobežo Krievijas spējas intensīvi cīnīties pret “labi nodrošināto NATO aizsardzību”.

Dokumenta autori arī norāda, ka karš rada arvien lielāku spriedzi Krievijas ekonomikai.

Viņu vērtējumā izaugsme palēninās un spiediens uz budžetu pastiprinās.

Papildu faktors ir Eiropas atkarības mazināšanās no Krievijas energoresursiem, kas mazina Maskavas ekonomisko ietekmi uz NATO valstīm.

Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka Krievijai ir izdevies ievērojami palielināt aizsardzības produkcijas ražošanu un daļēji pielāgoties Rietumu sankcijām.

ASV uzskata, ka Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss turpina darboties, pateicoties ārzemju komponentu piegādēm, galvenokārt no Ķīnas.

Tas konkrēti attiecas uz detaļām droniem un citām ieroču sistēmām.