Austrālijā darbu atsāk pēc kiberuzbrukumiem slēgtās ostas
Trīs dienas pēc plaša kiberuzbrukuma darbu atsākušas lielākās Austrālijas ostas, kurās pārkrauj 40% Austrālijas kravu, pirmdien paziņoja loģistikas kompānija “DP World”.
LETA
Apvienoto Arābu Emirātu loģistikas grupas “DP World” savas sistēmas atslēdza no interneta pēc tam, kad piektdien tika atklāts plašs kiberuzbrukums. Saistībā ar to kravas automašīnās nevarēja iekraut vai izkraut kravas Sidnejas, Melburnas, Brisbenas un Frīmentlas ostās.
“”DP World Australia” ar prieku paziņo, ka kompānijas ostas visā Austrālijā atsāk darbu,” paziņoja kompānija, informējot, ka pirms darbības atjaunošanas veiksmīgi testētas nozīmīgākās sistēmas.
Gaidāms, ka pirmdien no četriem termināliem tiks izvesti 5000 konteineri, kas ir tuvu analītiķu aplēsēm par ierastu “DP World” darba apmēru Austrālijā.
Uzņēmums brīdināja, ka izmeklēšanas un sistēmu aizsardzības dēļ tuvāko dienu laikā varētu būt “atsevišķi nepieciešami, īslaicīgi pārrāvumi”.
Kompānijas pārstāvis Elesteirs Makgibons televīzijas kanālam “Nine Network” teica, ka kāds “ļaunprātīgs vai neautorizēts” spēlētājs ir nozadzis datus no sistēmas, neprecizējot, kāda informācija nozagta kiberuzbrukumā.
Austrālijas nacionālās kiberdrošības koordinators Derens Goldijs uzsvēra, ka “DP World” rīkojās pareizi, kad atslēdza interneta pieeju, lai novērstu vēl plašāku kiberuzbrukumu.
Saistībā ar kiberuzbrukumu ostu uzņēmumam Austrālijas valdība nedēļas nogalē sasauca ārkārtas sanāksmes ar “DP World” un nozares pārstāvjiem. Vienlaikus Goldijs uzsvēra, ka nav zināms, kas sarīkoja uzbrukumu un nav gaidāms, ka valdība drīzumā nosauks atbildīgo.
Austrālijas vides un ūdens ministre Tanja Pliberseka paziņoja, ka valdība vēlas stiprināt Austrālijas uzņēmumu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem.
Starptautiski noziedzības sindikāti izmanto izspiedējvīrusus, lai no Austrālijas uzņēmumiem izspiestu naudu, tomēr valdībai nav zināms uzņēmumu skaits, jo daudzi samaksā izpirkuma naudu, neziņojot par to varasiestādēm, teica ministre.
Kiberdrošības eksperti norāda, ka Austrālija tādiem hakeriem ir pievilcīga, jo drošības pasākumi nav pietiekami un plaši tiek uzglabāta sensitīva klientu informācija.
Pērn novembrī Austrālijas lielākais privātais veselības apdrošinātājs “Medibank” paziņoja, ka hakeri piekļuvuši 9,7 miljonu esošo un bijušo klientu informācijai. Divus mēnešus pirms tam hakeri piekļuva līdz 9,8 miljoniem telekomunikāciju kompānijas “Optus” klientu personas datiem. Abi incidenti ir vieni no lielākajiem datu drošības pārkāpumiem Austrālijā.