Austrālijas plašā piekrastes līnija un nelielais iedzīvotāju skaits vedināja to pievērsties lielu autonomo zemūdeņu un iznīcinātāju izstrādei. Taču masveidā ražotu lētāku dronu plašā izmantošana Tuvo Austrumu un Ukrainas konfliktos ir pamudinājusi Austrāliju pieņemt lēmumu palielināt izdevumus arī mazāku bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu iegādei, intervijā radio ABC atklāja Marless.

“Mēs skatāmies uz to, kas pašlaik notiek Tuvajos Austrumos – ir nepieciešama arī pretdronu tehnoloģija,” viņš uzsvēra.

Austrālija nākamajā desmitgadē autonomo spēju attīstīšanai tērēs no 12 miljardiem līdz 15 miljardiem Austrālijas dolāru, paziņoja Marless. Gaidāms, ka ceturtdien Austrālija publiskos valsts aizsardzības stratēģijas atjauninājumu.

“Skaidrs, ka autonomās sistēmas šobrīd patiešām ir galvenais faktors, kā notiek sacensības, kā notiek karš,” viņš piebilda.

Austrālijai tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ aizsardzībai ir nepieciešams pilns bezpilota lidaparātu spēju spektrs, uzsvēra Marless.

Bažījoties par Ķīnas ietekmes pieaugumu un karaflotes attīstību, Austrālija pēdējos gados ir pārveidojusi savus aizsardzības spēkus, koncentrējoties uz raķešu trieciena spējām un ienaidnieka atturēšanas spējām.

2021. gadā izveidotā Austrālijas, Lielbritānijas un ASV aizsardzības pakta AUKUS mērķis ir stiprināt Austrālijas karafloti ar kodolzemūdenēm.