Austrijas Ārlietu ministrija aprīlī izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar šo jautājumu, vēsta sabiedriskā raidorganizācija ORF.

ORF ziņo, ka iekārtas uz Krievijas vēstniecības jumta ļāva pārtvert datus, tostarp tos, ko pārsūtīja Vīnē bāzētās starptautiskās organizācijas, izmantojot satelītinternetu.

“Spiegošana ir Austrijas drošības problēma. Šajā valdībā mēs esam uzsākuši kursa maiņu un rīkojamies konsekventi pret to,” paziņoja ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.

“Mēs esam par to nepārprotami paziņojuši Krievijas pusei, tostarp attiecībā uz antenu mežu Krievijas misijā. Skaidrs ir viens: Ir nepieņemami, ka diplomātisko imunitāti izmanto spiegošanai,” pavēstīja ministre.

Krievijas vēstniecība Vīnē šo lēmumu nosauca par “apkaunojošu”, “nepamatotu, politiski motivētu un kategoriski nepieņemamu”. Tā apsolīja “bargu” atbildes reakciju.

Austriju pēdējos gados ir vairākkārt skāruši Krievijas spiegu skandāli.

Konservatīvo vadītā koalīcijas valdība ir apsolījusi paplašināt spiegošanas pārkāpumu tvērumu.

Austrijā, kurā atrodas tādas starptautiskas organizācijas kā ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ir akreditēti aptuveni 220 Krievijas vēstniecības darbinieki.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Austrija ir izraidījusi aptuveni duci Krievijas vēstniecības darbinieku.