“Pēdējās dienās un nedēļās medijos parādījušies ziņojumi par Janu Marsaleku, viņa uzturēšanos Krievijā un viņa darbībām, kas liek rūpīgi un vispusīgi izskatīt jautājumu par Austrijas pilsonības atņemšanu,” teikts ministrijas paziņojumā.

Austrijas pilsonības atņemšana ir iespējama gadījumā, ja tiek nodarīts kaitējums Austrijas interesēm vai reputācijai, piemēram, spiegošanas dēļ, norāda ziņu aģentūra “Reuters”.

Iemesls var būt arī iesaukšana citas valsts militārajā dienestā vai notiesājoša sprieduma par noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, stāšanās spēkā.

Marsaleks ir dzimis Vīnē. Vācijā viņš tiek turēts aizdomās par krāpšanu lielos apmēros. 2020.gadā viņš, iespējams, nozaga divus miljardus eiro no “Wirecard” kontiem un pēc tam caur Baltkrieviju aizbēga uz Krieviju.

Kā noskaidrojuši izmeklētāji, Marsaleks daudzus gadus sadarbojies ar Krievijas drošības dienestiem.

Saskaņā ar britu izmeklētāju sniegto informāciju Marsalekam bija galvenā loma kā starpniekam starp Maskavu un bulgāru grupu, kas Krievijas izlūkdienestu uzdevumā izspiegoja pētnieciskos žurnālistus, arī Hristo Grozevu.

Izmeklēšanā Austrijā konstatēts, ka Marsaleks bija daļa no “izlūkošanas šūnas Vīnē, kuras iespējas un potenciālu izmantoja Krievijas izlūkdienesti”, vēstīja avīze “Der Standard”.