Svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja FPÖ, iegūstot gandrīz 29% balsu, bet kanclera Karla Nēhammera pārstāvētā konservatīvā Tautas partija (ÖVP) palika otrajā vietā ar nedaudz vairāk par 26% balsu.

Trešajā vietā ar 21% balsu ierindojās sociāldemokrāti (SPÖ), un tas vēsturiski ir vājākais šīs partijas sniegums.

“Austrijas Brīvības partija ir apdraudējums, jo tā jau ir pateikusi, ka grib valdīt pēc Ungārijas Viktora Orbāna tēla,” sacīja 26 gadus vecs students Rihabs Tumi, pieminot nacionālistisko un prokremlisko Ungārijas premjerministru.

Lai gan Brīvības partija uzvarēja vēlēšanās, gan nekādas garantijas, ka tās radikālajam līderim Herbertam Kiklam tiktu dota iespēja izveidot valdību, jo pārējās partijas negrib sadarboties ar viņu.

“Šis rezultāts bija šokējošs, un mēs nevaram pieļaut, ka partija, kas novirzījusies tik tālu pa labi, gūst tik daudz atbalsta, [mums] neko nepasakot,” sacīja 53 gadus veca sociālā darbiniece Marianne, kas atteicās izpaust savu uzvārdu.

Demonstrācijas organizētāji apgalvoja, ka gājienā uz parlamentu Vīnes centrā piedalījušies 15 līdz 17 tūkstoši protestētāju.

Viņi turēja plakātus ar uzrakstiem “Aizsargāsim demokrātiju”, “Nekādas alianses ar Putina draugiem” un citiem pret FPÖ vērstiem saukļiem.

Kikls ir kritizējis sankcijas, kuras Eiropas Savienība noteikusi pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un viņa tuvākajām aprindām par iebrukumu Ukrainā.

Demonstranti ir nodomājuši doties gājienos katru ceturtdienu. Viņi rīkojās līdzīgi arī pēc tam, kad FPÖ bija iekļauta īslaicīgi pastāvējušās koalīcijas valdībās 2000. un 2017. gadā.