Saskaņā ar “Reuters” informāciju ASV amatpersonas arī informējušas savus Eiropas kolēģus, ka tās atbalsta Eiropas Savienības (ES) valstu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ASV ieroču iegādei Kijivai.

Turklāt Vašingtona ir sākusi apspriest iespēju izmantot ASV uzglabātos Krievijas aktīvus militāram atbalstam Ukrainai, pavēstīja divi ASV avoti.

Pagaidām nav skaidrs, vai Vašingtona tuvākajā laikā spers kādu no šiem soļiem, taču tas liecina, ka administrācijai ir labi izstrādāts instrumentu kopums, lai vēl vairāk paaugstinātu likmes pēc sankciju noteikšanas diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem – “Rosņeftj” un “Lukoil”, komentē “Reuters”.

“Eiropas sabiedrotie, kurus nomāc Trampa svārstības starp samierināšanos un dusmām pret Putinu, cer, ka viņš turpinās palielināt spiedienu uz Maskavu, un arī paši apsver nopietnas darbības,” raksta “Reuters”.

Viena ASV amatpersona aģentūrai sacīja, ka vēlētos, lai Eiropas sabiedrotie spertu nākamo nozīmīgo soli pret Krieviju, kas varētu ietvert papildu sankcijas vai nodevas.

Cits avots sacīja, ka Tramps, visticamāk, uz dažām nedēļām ieturēs pauzi, lai izvērtētu Krievijas reakciju uz trešdien izsludinātajām sankcijām.

Dažas no ASV sagatavotajām papildu sankcijām varētu būt vērstas pret Krievijas banku sektoru un infrastruktūru, ko izmanto naftas piegādei tirgū, norādīja avoti.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas amatpersonas vērsās pie ASV ar priekšlikumiem par jaunām sankcijām, sacīja aģentūras sarunu biedrs.

Starp izvirzītajām idejām bija arī pasākumi, lai visas Krievijas bankas atslēgtu no dolāru sistēmas. Nav skaidrs, cik nopietni tiek izskatīti Ukrainas lūgumi, norādīja aģentūra.