Pēc Ženēvas sarunām ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV plānā tiks veiktas zināmas izmaiņas.

Šī tikšanās bija “visproduktīvākā visā desmit mēnešu darbā” miera procesa gaitā, norādīja ASV augstākais diplomāts.

Ukrainas delegācijas vadītājs prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks pauda, ka dialogs bijis “ļoti produktīvs”.

Ženēvā delegācijām izdevies vienoties par lielāko daļu ASV plāna punktu un koriģēt ievērojamu daļu strīdīgo punktu.

To vidū tiem ir jautājums par karavīru skaitu Ukrainas armijā, jautājums par Zaporižjas atomelektrostaciju, gūstekņu apmaiņas formāts un notiesāto atgūšana.

Tomēr delegācijas vienojušās, ka par teritorijām, un to, lai Ukrainas nepievienošanās NATO tiktu iekļauta konstitūcijā, jārunā un jāvienojas Ukrainas un ASV prezidentu līmenī, norāda izdevums.

Abu prezidentu tikšanās varētu notikt jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Tiesa, vienošanās par konkrētu datumu Ženēvā netika panākta.

Pagājušajā nedēļā medijos publicētie ASV miera plāna 28 punkti nav galīgais dokuments, bet gan materiāls, kas dots Ukrainas pusei apspriešanai.

Tieši šie 28 punkti bija svētdien Ženēvā notikušo Ukrainas un ASV delegāciju sarunu temats.

“Pagājušajā nedēļā Kijivā ieradās ASV militārpersonas ar savu vērtējumu, ka situācija frontē nav mums labvēlīga,” sacīja “RBK-Ukraina” sarunbiedrs.

“Viņi uzskata, ka nākamie mēneši mums būs kritiski un ka pēc 12 mēnešiem mēs vienalga zaudēsim Doneckas apgabalu. Un, ja viņi mums visu nogriezīs, tas var notikt vēl agrāk,” klāstīja avots.

Saskaņā ar ASV plāna projektu daļai Doneckas apgabala būtu jākļūst par neitrālu demilitarizētu buferzonu Krievijas kontrolē, savukārt okupētā Krima, Luhanskas un Doneckas apgabali tiktu “de facto” atzīti par Krievijas.

Frontes līnija Hersonas un Zaporižjas apgabalos tiktu iesaldēta.

Taču Kremlim saskaņā ar ASV priekšlikumu būtu jāatkāpjas no citām okupētajām teritorijām ārpus šiem pieciem apgabaliem, tas ir, no Sumu, Harkivas, Dņipropetrovskas un Mikolajivas apgabaliem.