Baidens apsver Austrālijas lūgumu atteikties no Asanža kriminālvajāšanas
ASV prezidents Džo Baidens apsver Austrālijas lūgumu atteikties no desmit gadus ilgā Vašingtonas mēģinājuma saukt pie atbildības tīmekļa projekta “Wikileaks” dibinātāju Džūljenu Asanžu par slepenu dokumentu publiskošanu.
LETA
Asanžs pašlaik atrodas cietumā Lielbritānijā, un Savienoto Valstu tiesā viņam draud 175 gadi cietumā par spiegošanu un slepenas informācijas atklāšanu.
Austrālija jau sen aicina ASV pārtraukt kriminālvajāšanu pret Austrālijas pilsoni Asnažu. Baidens trešdien, uzņemot oficiālā vizītē Japānas premjerministru Fumio Kisidu, atzina, ka apsverot šādu iespējamību.
Asanžam ir izvirzītas apsūdzības spiegošanā saistībā ar “Wikileaks” pirms gandrīz 15 gadiem publicētajiem slepeniem ASV dokumentiem.
ASV prokuratūra apgalvo, ka 52 gadus vecais Asanžs mudinājis un palīdzējis bijušajai ASV militārā izlūkdienesta analītiķei Čelsijai Meningai nozagt slepenos dokumentus, kurus publicēja “Wikileaks”.
Austrālija apgalvo, ka ASV attieksme pret Asanžu un Meningu stipri atšķiras.
Toreizējais ASV prezidents Baraks Obama samazināja Meningai piespriesto 35 gadu cietumsodu līdz septiņiem gadiem, un 2017. gadā viņa tika atbrīvota.
Asanža atbalstītāji apgalvo, ka viņš ir žurnālists, kuru aizsargā ASV konstitūcijas pirmais grozījums un kurš atklāja ASV militāros pārkāpumus Irākā un Afganistānā, kas bija sabiedrības interesēs.
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs paziņojis, ka Baidena izteikumi par Asanžu esot iedrošinoši.
Viņš atgādināja, ka Austrālija Asanža vārdā visos valdības līmeņos visos iespējamos veidos paudusi, ka šī lieta beidzot ir jāatrisina.
“Asanža kungs jau ir samaksājis ievērojamu cenu, un ar to pietiek. Manuprāt, no Asanža kunga ilgstošas ieslodzīšanas nav nekāda labuma, un es to esmu paudis kā Austrālijas valdības viedokli,” viņš piebilda.
Savukārt “WikiLeaks” redaktors Kristins Hrafnsons norādījis, ka Baidenam vēl nav par vēlu apturēt Asanža izdošanu ASV.
“Atsakoties no apsūdzībām pret Džūljenu, viņš aizsargās vārda brīvību un žurnālistu un izdevēju tiesības visā pasaulē. Mēs mudinām viņu izbeigt šo tiesvedību, atbrīvot Džūljenu, un atzīt, ka žurnālistika nav noziegums,” sacīja Hrafnsons.
Lielbritānijas tiesa pagājušajā mēnesī nolēma, ka Asanžu nevar izdot ASV, ja vien ASV varas iestādes negarantēs, ka viņam netiks piespriests nāvessods.
