Vēstulē norādīts, ka mūsdienu jūras transports lielā mērā balstās uz globālo navigācijas satelītsistēmu (GNSS), un pieaugošie GNSS signālu traucējumi, kas konstatēti Eiropas ūdeņos, apdraud drošu kuģošanu, jūras satiksmes vadību, kā arī avāriju un glābšanas sistēmu darbību.

Vienlaikus vēstulē teikts, ka Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) datu viltošana vai manipulēšana ar tiem būtiski pasliktina situāciju un palielina negadījumu riskus jūrā. Piekrastes valstis norāda, ka GNSS traucējumi Baltijas jūras reģionā arvien biežāk ir apzinātas iejaukšanās rezultāts un rada risku visiem kuģiem neatkarīgi no to valsts piederības vai darbības veida.

Tādējādi starptautiskā jūrniecības kopiena, tostarp jūru piekrastes valstis, jūrniecības iestādes, kuģniecības uzņēmumi, kuģu apkalpes un atbildīgās institūcijas, tiek aicinātas atzīt GNSS traucējumus un AIS manipulācijas par būtiskiem draudiem jūrniecības drošībai.

Tāpat vēstulē valstis aicina nodrošināt, ka kuģi un to apkalpes ir sagatavoti drošai darbībai navigācijas sistēmu darbības traucējumu gadījumā, kā arī veicināt alternatīvu sauszemes radionavigācijas risinājumu izstrādi un ieviešanu.

Vienlaikus droša, efektīva un videi ilgtspējīga kuģniecība ir būtiska globālajai tirdzniecībai un ekonomikai, tādēļ šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir pilnīga un konsekventa Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) prasību ievērošana, teikts vēstulē.

Vēstulē akcentēta arī nepieciešamība stingri ievērot starptautiskās prasības attiecībā uz kuģu valsts piederību, sertifikāciju, drošības vadības sistēmām, to nepārtrauktu darbību, kuģu maršrutēšanas un ziņošanas sistēmu izmantošanu, kā arī savlaicīgu informācijas apmaiņu ar piekrastes valstu atbildīgajām institūcijām. Piekrastes valstis norāda, ka jūrniecības drošības uzturēšana prasa koordinētu rīcību, atbildību un ciešu starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu drošu kuģošanu Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā arī mainīgos drošības apstākļos.

LETA jau ziņoja, ka Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumu skaits Baltijas valstu reģionā pieaug arī gaisa satiksmē. Latvijas gaisa telpā pagājušajā gadā fiksēti 1276 reižu, kas ir par 55,6% vairāk nekā 2024. gadā. 2024. gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023. gadā – 342 gadījumi, bet 2022. gadā – 26 gadījumi.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

CAA uzsver, ka lidojumu drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.