“Svjatlana Cihanouska uzvarēja 2020.gada prezidenta vēlēšanās un būs nacionālā līdere, līdz Baltkrievijā notiks brīvas un demokrātiskas vēlēšanas vai līdz viņa izlems izbeigt savu darbību kā nacionālā līdere,” pausts 2024.gada Jaunās Baltkrievijas konferencē apstiprinātajā dokumentā. 

Tajā arī izklāstītas Cihanouskas, viņas biroja, Koordinācijas padomes un citu ārvalstīs dzīvojošu baltkrievu izveidotu institūciju funkcijas, komunikācija, darbības, mērķi un citi aspekti. 

Sanāksmē Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji secināja, ka nākamgad viņu valstī gaidāmās prezidenta vēlēšanas būs tikai demokrātiska procesa imitācija. 

“Plaši izplatīto represiju dēļ baltkrievi nevarēs redzēt demokrātiskos kandidātus vēlēšanu biļetenos, piedalīties mītiņos vai priekšvēlēšanu kampaņā. Tas vēl mazāk atgādina brīvas un demokrātiskas vēlēšanas nekā jebkad agrāk Baltkrievijā,” teikts konferencē pieņemtajā dokumentā.

Pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvji, cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti, kas divas dienas tikās Viļņā, nosodīja Aleksandra Lukašenko režīma noziegumus un pieprasīja atbildību, politieslodzīto atbrīvošanu, represiju izbeigšanu, pulcēšanās un vārda brīvību.

Dalībnieki pauda atbalstu sankcijām, ko Rietumvalstis piemēro Lukašenko režīmam, taču aicināja īstenot pasākumus, lai novērstu vienkāršo Baltkrievijas pilsoņu diskrimināciju. 

“Mēs aicinām mūsu partnerus nodrošināt, lai ierobežojošie pasākumi pret Lukašenko režīmu nediskriminētu baltkrievus un neierobežotu baltkrievu tiesības pārvietoties, kā arī atvieglotu uzturēšanās legalizāciju trimdas baltkrieviem,” teikts deklarācijā par demokrātiskās Baltkrievijas ārpolitikas prioritātēm .

Lietuva un citas Baltkrievijas kaimiņvalstis ir padarījušas stingrāku uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību Baltkrievijas pilsoņiem, slēgušas dažus robežšķērsošanas punktus un ieviesušas citus ierobežojumus.

Pagājušās nedēļas nogalē Viļņā notika trešā Baltkrievijas demokrātisko spēku konference. Pagājušajā gadā tā notika Varšavā.

Pasākums notika četrus gadus pēc 2020.gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Vienīgajai neatkarīgajai kandidātei Cihanouskai tika atļauts piedalīties vēlēšanās pēc tam, kad viņas vīrs, kurš kandidēja vēlēšanās, tika apcietināts.

Baltkrievijā sākās masveida protesti pēc tam, kad kopš 1994.gada valstī valdījušais autoritārais līderis Lukašenko tika pasludināts par uzvarētāju 2020.gada 9.augustā notikušajās prezidenta vēlēšanās, kuras opozīcija un Rietumvalstis neatzina par brīvām un godīgām.

Protesti tika apsiesti ar nežēlīgām represijām.

Baltkrievijas opozīcija un Rietumvalstis neuzskata Lukašenko par likumīgi ievēlētu valsts vadītāju, un Minskas režīmam ir noteiktas sankcijas.