Reģionālās vēlēšanas Berlīnē notika jau 2021. gadā, taču nepietiekamais biļetenu skaits un garās rindas pie vēlēšanu iecirkņiem, liedza daļai vēlētāju savlaicīgi nobalsot, un Vācijas galvaspilsētas varasiestādēm nācās balsošanas rezultātus atzīt par nederīgiem un rīkot atkārtotas vēlēšanas.

Aptaujās CDU joprojām pārliecinoši apsteidz sociāldemokrātus (SPD) un zaļos.

Par CDU gatavi gatavojas balsot 25% berlīniešu, par SPD – 19%, bet par zaļajiem 18%, liecina sabiedriskās domas pētniecības institūta “Insa” ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti.

Par kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) gatavi balsot 12% berlīniešu, bet par labējo eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD) – 10%. Savukārt par liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) gatavi balsot 6% aptaujāto.

Citas aptaujas sola nedaudz labākus panākumus SPD, bet pirmajā vietā vienalga atrodas CDU.

Matemātiski būtu iespējamas dažādas trīs partiju koalīcijas, ko vadītu CDU. Tomēr pašreizējai valdošajai sarkani-zaļi-sarkanai koalīcijai, kuru veido sociāldemokrāti, zaļie un “Die Linke”, joprojām būtu vairākums vietu Berlīnes Pārstāvju palātā.

Sabiedriskās domas pētījumu institūta “Civey” aptauja liecina, ka iespējama varētu būt arī CDU un SPD koalīcija.

Berlīnes vēlēšanu komisārs Štefans Brehlers prognozējis, ka vēlētāju aktivitāte būs nedaudz mazāka nekā 2021. gadā, kad nobalsoja 75,4% vēlētāju, jo toreiz vienlaikus ar Berlīnes reģionālajām vēlēšanām notika arī federālās vēlēšanas un referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Arī šoreiz berlīniešiem dota iespēja atkārtoti balsot Bundestāga vēlēšanās.

Lai gan ar šo vēlēšanu rezultātiem nebūs pietiekami, lai Bundestāgā mainītu spēku samēru, nelielas izmaiņas Vācijas parlamenta apakšnama deputātu sastāvā ir iespējamas.