Vācijas Aizsardzības ministrijas dokumentā izklāstīts iespējamais scenārijs konfliktam starp Krieviju un NATO, kas kulmināciju sasniegtu 2025. gadā.

Izstrādātais scenārijs paredzēts plašākajām NATO mācībām kopš Aukstā kara beigām, kuras šogad paredzēts rīkot Baltijas reģionā.

Drošības apsvērumu dēļ “Bild” nav atklājis visu dokumentā esošo informāciju par paredzēto NATO karaspēka pārvietošanos un iesaistīto karavīru skaitu.

Saskaņa ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2024. gada februārī Krievija īsteno vēl vieni mobilizāciju, iesaucot 200 000 vīru. Pēc tam pavasarī sākas jauns uzbrukums Ukrainas frontē.

Ukraiņiem nesaņemot pietiekamu Rietumu palīdzību, saskaņā ar scenāriju krievi līdz jūnijam sakauj Ukrainas armiju.

Pēc tam jūlijā krievi uzsāk uzbrukumu Rietumiem, izmatojot kiberuzbrukumus un citas hibrīdkara metodes, kas pamatā tiek pielietotas pret Baltijas valstīm.

Reaģējot uz Baltijas valstīs izraisītajām etniskajām sadursmēm, Krievija septembrī savā teritorijā un Baltkrievijā organizē liela mēroga manevrus, kuros piedalās 50 000 karavīru.

Saskaņā ar izklāstīto scenāriju tālāka eskalācija notiek oktobrī, Krievijai Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā izvietojot papildu karaspēka kontingentu un vidēja darbības rādiusa raķetes.

Decembrī Suvalku koridorā tiek izprovocēts “robežkonflikts” un “nekārtības ar daudziem upuriem”.

Dokumentā izklāstītais scenārijs paredz, ka brīdi, kad ASV pēc novembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, iespējams, palikušas bez faktiska līdera, Krievija izmanto, lai organizētu iebrukumu NATO teritorijā, pielietojot to pašu scenāriju, kādu tā izmantpja 2014. gadā pret Ukrainu.

Saskaņā ar dokumentā izklāstīto scenāriju 2025. gada janvārī pēc Baltijas valstu un Polijas pieprasījuma tiek sasaukta NATO padomes sēde, kurā tās paziņo par pieaugušo apdraudējumu no Krievijas puses.

2025. gada maijā NATO izlemj par atturēšanas pasākumiem un “X dienā” nosūta uz alianses austrumu flangu 300 000 vīru lielu kontingentu, lai novērstu iespējamo krievu uzbrukumu Suvalku koridoram no Kēnigsbergas (Karaļaučiem) un Baltkrievijas.

Izklāstītais scenārijs beidzas mēnesi pēc “X dienas”, taču dokumentā nav teikts, vai saskaņā ar scenāriju NATO izdodas Krieviju atturēt no uzbrukuma.

Vācu tabloīda “Bild” rīcībā nonākušais materiāls, no kura secināts, ka NATO gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam, ir mācību scenārijs, nevis slepena izlūkdienestu analīze, tā tviterī paudis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) direktors Jānis Sārts.

Viņš norāda, ka mācību scenārijs vienmēr ir iedomāta situācija, lai pārbaudītu militārās spējas vienā vai otrā jomā. Kādreiz šādi scenāriji bija pilnīgi fiktīvi ar neesošām valstīm un ģeogrāfijām, taču mūsdienās scenārijiem tiek piemērotas esošas valstis un ģeogrāfijas, skaidro Sārts.

Vienlaikus eksperts uzsver, ka šī nav slepena izlūkdienestu analīze, kas prognozē situācijas attīstību.

Sārts aģentūrai LETA pauda, ka mācību scenārijos primārais ir tas, ko plānots trenēt un attīstīt.

Piedāvātajiem laika rāmjiem un notikumu attīstībai uzmanība nav jāpievērš, jo tie ir saskaņoti nevis ar reālām prognozēm, bet ar laiku, kad mācības notiks un to, kādā veidā apgūt konkrētās prasmes.

“Mācībās tiek trenētas spējas kaut ko darīt. Trīs dažādos scenārijos var tikt pielietotas vienas un tās pašas spējas. Piemēram, spēku pārsviešana lielā attālumā. Jebkāds slikts scenārijs mūsu reģionā prasa šo faktoru. Detaļas jeb tas, kā tu to apraksti, ir sekundāri,” sacīja Sārts.

Tomēr publicētais materiāls nav palicis bez ievērības. “Stratcom” direktora ieskatā “Bild” ir “maigi dzeltenīgs medijs”, un tas, ņemot vērā informatīvās telpas kontekstu, apzināti materiālu padarījis sensacionālāku, nekā tas patiesībā ir.

“Pirmkārt, Rietumu atbalsts Ukrainai ar ieročiem iet mazumā, līdz ar to vidējā termiņā iespēja negatīviem scenārijiem palielinās. Otrkārt, Krievija mēģina ietekmēt ukraiņu morāli, izplatot vēstījumu, ka Krievija uzvarēs karā un Rietumi būs nākamie. Treškārt, “klikšķu medijiem” šādi sensacionāli stāsti korelē ar peļņas apjomu. Šajā situācijā visas trīs lietas savstarpēji korelē,” uzskata Sārts, vienlaikus piebilstot, ka 2024. gadā gaidāma virkne vēlēšanu, un “mūsu rokās ir iespēja ietekmēt to, vai sliktākais scenārijs vispār var notikt”.

Jautāts, vai “sliktākajā scenārijā” savu lomu varētu spēlēt Suvalku koridors, kā tas piedāvāts mācību dokumentā, Sārts ir noraidošs.

“Es būtu ļoti skeptisks. Suvalki bija būtiski līdz [sarunām par] Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. Šobrīd koridora relatīvais svarīgums nav pazudis, bet ir samazinājies,” sacīja Sārts.