“Mēs šobrīd esam laika logā, kad iebrukums var sākties kurā katrā laikā un, lai tas būtu skaidrs, tas nozīmē arī Olimpiādes norises laiku,” sacīja Blinkens, noraidot pieņēmums, ka Maskava gaidīs līdz olimpisko spēļu beigām, lai nesarūgtinātu savu sabiedroto Pekinu.

“Vienkārši sakot, mēs turpinām vērot ļoti satraucošas Krievijas eskalācijas zīmes,” pēc sarunām Melburnā ar QUAD grupas valstu – Austrālijas, Indijas un Japānas – kolēģiem sacīja Blinkens.

ASV pavisam noteikti dotu priekšroku tam, lai domstarpības ar Krieviju atrisinātu diplomātijas ceļā.

“Mēs esam veikuši visus iespējamos pūliņus, lai sadarbotos ar Krieviju,” sacīja Blinkens. “Bet vienlaikus mēs esam rīkojušies ļoti skaidri, stiprinot atturēšanas līdzekļus un stiprinot aizsardzību, un pauduši to Krievijai ļoti skaidri – ja tā izvēlēsies atkārtotas agresijas ceļu, tai jārēķinās ar masīvām konsekvencēm”.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.

Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.