Iespējamo variantu vidū ir pagaidu valdības izveidošana ar ANO un arābu valstu atbalstu.

Tiesa, kā uzskata bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes Tuvo Austrumu jautājumu vecākais analītiķis Viljams Ašers, izveidot pagaidu valdību būs sarežģīti, bet saņemt arābu valstu atbalstu – vēl sarežģītāk.

Turklāt tam būs nepieciešama uzticība no Izraēlas puses, bet jau šobrīd jaušams šādas uzticības deficīts, “Bloomberg” citē ekspertu.

Kā teikuši aģentūras sarunbiedri, debates ir sākuma stadijā un to rezultāts lielā mērā būs atkarīgs no Izraēlas sauszemes operācijas sekmēm.

Kā apgalvojuši “Bloomberg” un izdevuma “The Times of Israel” avoti, ASV un to sabiedrotie cenšas panākt sauszemes uzbrukuma atlikšanu, lai vairāk cilvēku varētu pamest Gazu un lai varētu turpināties sarunas par ķīlnieku, kuru vidū ir arī ārzemnieki, atbrīvošanu.

Ceturtdien Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants sacīja, ka operācijā pret “Hamās” būs trīs posmi.

Patlaban noris pirmais posms, bet pēdējais būs “jauna drošības režīma izveidošana Gazas joslā un visas atbildības noņemšana no Izraēlas par ikdienas dzīvi” anklāvā.

Izraēlas varasiestādes vairākkārt apgalvojušas, ka neokupēs Gazas joslu, bet ir apņēmības iznīcināt “Hamās”.

Savukārt Izraēlas opozīcija rosina nodot Gazas joslas kontroli palestīniešu pašpārvaldei, kas šobrīd pārzina atsevišķas okupētā Rietumkrasta daļas.

Tiesa, eksperti šādu alternatīvu uzskata par dzīvot nespējīgu, jo “administrācijai nav uzticības” un tā “zaudējusi būtiskas saites ar Gazu”.