Strupceļš, kādā nonācis ASV un Eiropas tālākās palīdzības process, Ukrainas sabiedrotajiem liek domāt par to, kam tie atteicās ticēt kopš Krievijas iebrukuma pirmajām dienām – kas būs, ja Putina Krievija uzvarēs, norāda “Bloomberg”.

Līdzās katastrofālajām sekām, ko pieredzēs Ukraina,

daži Eiropas politiķi sākuši “mierīgi izskatīt” sekas, kādas būs NATO neveiksmei šajā kopš Otrā pasaules kara lielākajā konfliktā Eiropā,

vēsta izdevums, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar iekšējām diskusijām.

Krievijas uzvara izprovocēs bēgļu plūsmas, kas dosies uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, un tas savukārt pastiprinās spiedienu uz šo valstu sociālajiem dienestiem, vairos spiedzi ES dalībvalstu vidū, sacījis viens no avotiem.

Ukrainas karavīri vienlaikus var pāriet uz partizānu kara taktiku, un tas nozīmēs, ka kaujas turpināsies ar mazāku intensitāti, bet nestabilitāte pie ES austrumu robežas saglabāsies, sacījis avots.

Tā kā Krievijas karaspēks var potenciāli nonākt daudz tuvāk NATO austrumu flangam, bet Krima nodrošināt Kremlim dominējošo lomu Melnajā jūrā, ASV būs jāveic nopietnas investīcijas savos Eiropas spēkos, lai radītu spēcīgu atturošo faktoru.

Krievija, visticamāk, centīsies sagrābt arvien vairāk teritoriju un iznīcināt vairāk infrastruktūras,

ja Ukraina nesaņems ieročus, kas tai ir nepieciešami aizsardzībai, uzskata “Bloomberg” iztaujātās Eiropas amatpersonas.

Ja Ukrainai nebūs iespēju sevi aizsargāt, tā būs spiesta pieņemt vienošanos par uguns pārtraukšanu uz Maskavas nosacījumiem, pieļauj aģentūras sarunbiedri.