Kā liecina līdz ceturtdienas rītam apkopotie dati, dzīvību zaudējuši 18 cilvēki, 77 ievainoti, arī četri bērni. No drupām izglābti trīs cilvēki, teikts paziņojumā.

Kā iepriekš ziņoja policija, triecienā nodarīti postījumi sociālās infrastruktūras iestādēm, universitātes ēkai, slimnīcai un 16 daudzstāvu dzīvojamām ēkām.

Čerņihivas mērs Oleksandrs Lomako norādīja, ka raķetes trāpījušas blīvi apdzīvotā rajonā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš lūdzis sabiedrotos sūtīt Ukrainai vairāk raķešu, lai novērstu Krievijas gaisa uzbrukumus, paziņoja, ka Ukrainai nebija pietiekamu pretgaisa aizsardzības līdzekļu, lai pārtvertu trīs raķetes, kas trāpīja Čerņihivai.

Čerņihivas pilsēta atrodas aptuveni 145 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kijivas, un pirms kara tajā dzīvoja aptuveni 285 000 iedzīvotāju.

Kad 2022. gada februārī Krievijas tanki iebruka Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas, pilsēta tika smagi izpostīta.

Ukraina ir aicinājusi ārvalstu sabiedrotos piegādāt tai modernākas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai atvairītu sistemātiskos Krievijas triecienus Ukrainas infrastruktūrai.

Krievija pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas energotīklam, taču Lomako sacīja, ka bojātā astoņu stāvu infrastruktūras ēka nav saistīta ar elektroenerģijas ražošanu.

Zelenskis uzsvēra, ka uzbrukums Čerņihivai nebūtu noticis, ja “Ukraina būtu saņēmusi pietiekamu pretgaisa aizsardzības tehniku un ja pasaules apņēmība pretoties Krievijas teroram būtu bijusi pietiekama.”

“Terors ir jāaptur. Pretgaisa un pretraķešu aizsardzība ir tas, kas Ukrainai šobrīd ir nepieciešams,” norādīja Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks.