Šīs vēlēšanas iezīmē pavērsienu Bolīvijas politikā, kur pēdējos 20 gadus pie varas atradušās kreisās valdības.

Kustība uz sociālismu (MAS), kas bijusi pie varas kopš 2006. gada, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 17. augustā cieta vēsturisku sakāvi, vēlētājiem sodot eksprezidenta Evo Moralesa dibināto partiju par dziļo ekonomikas krīzi valstī.

Bolīvijā valda liela inflācija, trūkst degvielas un medikamentu. Sevišķi smaga situācija ir lauku apvidos un pamatiedzīvotāju kopienās.

Moralesam saskaņā ar konstitūciju bija aizliegts kandidēt vēlēšanās, bet pašreizējais Bolīvijas prezidents Luiss Arse atsauca savu kandidatūru nepopularitātes dēļ.

Pass Pereira un Kiroga savās priekšvēlēšanu kampaņās solījuši ekonomikas liberalizāciju un mērenas reformas.

Pass Pereira, kurš pārstāv Kristīgo demokrātu partiju, solījis veicināt investīcijas un modernizēt iestādes, bet Kiroga, kurš pārstāv labējo aliansi “Libre”, plāno selektīvu privatizāciju un pakāpenisku degvielas subsīdiju samazināšanu.

Vēlēšanu uzvarētājs stāsies prezidenta amatā novembrī uz piecu gadu termiņu.