Viņš izteicies, ka tas varētu arī pavērt ceļu G7, lai no šiem līdzekļiem Kijivai piešķirtu 50 miljardu dolāru lielu aizdevumu.

Tā kā Ungārija ir atturējusies no sākotnējās vienošanās par iesaldēto Krievijas aktīvu peļņas ieturēšanu, tai “nevajadzētu būt iesaistītai lēmumā par šīs naudas izmantošanu,” norādījis Borels.

Viņš atzinis, ka šis risinājums ir “sarežģīts, kā ikviens juridisks risinājums, taču tas darbojas”.

Piedāvāto risinājumu pirmdien Luksemburgā apspriedīs ES dalībvalstu ārlietu ministri.

Borels arī atklājis, ka Brisele piedāvājusi Ungārijai līdzīgu vienošanos, kādu NATO pagājušajā nedēļā noslēdza ar tās premjerministru Viktoru Orbānu, kas ļauj Budapeštai atteikties no Ukrainas atbalsta pasākumiem apmaiņā pret solījumu neuzlikt veto pārējo alianses dalībvalstu Kijivas atbalsta pasākumiem.

“Mūsu piedāvājums Ungārijai – jūsu nauda nekādā veidā netiks izmantota Ukrainas atbalstam (..). Ņemiet savu naudu atpakaļ. (..) Es nevēlos izmantot jūsu naudu,” izteicies Borels, atzīstot, ka Budapeštas nostāja ir saistīta ar tās ciešajām saitēm ar Krieviju.

Tajā pašā laikā amatpersonas “Financial Times” atzinušas, ka Ungārija joprojām varētu bloķēt ES sankcijas, kas paredz Krievijas aktīvu iesaldēšanu un ik pēc sešiem mēnešiem jāatjaunina ar visu dalībvalstu piekrišanu.