Serbu Republikas (RS) prezidentam Dodikam par nepakļaušanos starptautiskās sabiedrības augstākajam pārstāvim Kristiānam Šmitam, kas pārrauga Deitonas miera līguma ievērošanu, Sarajevas tiesa februārī piesprieda gadu ilgu cietumsodu un sešus gadus ilgu aizliegumu ieņemt publiskus amatus.

Kopš Bosnijas kara beigām 1995.gadā Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā.

Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Reaģējot uz Sarajevas tiesas spriedumu, Serbu Republikas parlaments pieņēma likumu, kas liedz Bosnijas un Hercegovinas policijai un tiesu iestādēm darboties RS teritorijā.

Savukārt Bosnijas centrālās varasiestādes martā izdeva Dodika aizturēšanas orderi, apsūdzot viņu konstitucionālās iekārtas graušanā.

Tomēr Bosnijas un Hercegovinas policijai, ko kontrolē centrālās varasiestādes, tā arī nav izdevies viņu aizturēt.

“Esmu atkal te,” sociālās saziņas vietnē “X” pēc ierašanās Krievijā paziņojis Dodiks. Tas jau ir trešais Bosnijas serbu līdera Maskavas apmeklējums kopš ordera izdošanas par viņa aizturēšanu.

RS valdības kontrolētā televīzija vēsta, ka Dodiks Krievijas galvaspilsētā ieradies naktī uz otrdienu, lai piedalītos tā dēvētajā starptautiskajā drošības konferencē.

Bosnijas mediji ziņo, ka viņam paredzēta arī tikšanās ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Sergeju Šoigu.

Pa ceļam uz Maskavu Dodiks pirmdien apmeklēja arī Belgradu, kur tikās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Bosnijas centrālās varasiestādes lūgušas Interpolu izplatīt starptautisko aizturēšanas orderi, taču Interpols attiecies to darīt, jo, kā apgalvo pats Dodiks, atzinis to par politiski motivētu.

Vietējie mediji apgalvo, ka Interpols rīkojies pēc Serbijas un Ungārijas prasības. Belgrada un Budapešta prāvu pret Dodiku atzinušas par politisku.

Arī Krievija nosodījusi viņa notiesāšanu.