Līdzšinējais Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks augustā tika atcelts no amata par nepakļaušanos starptautiskās sabiedrības augstākajam pārstāvim Kristiānam Šmitam, kas pārrauga Deitonas miera līguma ievērošanu.

Par nepakļaušanos Šmitam Sarajevas tiesa februārī piesprieda Dodikam gadu ilgu cietumsodu un noteica sešus gadus ilgu aizliegumu ieņemt publiskus amatus.

Kopš Bosnijas kara beigām 1995. gadā Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Jaunievēlētais prezidents atradīsies amatā tikai līdz 2026. gada oktobrim, kad paredzētas kārtējās vēlēšanas.

Vēlēšanās ir tiesības piedalīties aptuveni 1,2 miljoniem balsstiesīgo. Vēlēšanās kopumā startē seši kandidāti, taču reālas izredzes uz uzvaru ir tikai diviem.

Valdošā partija atbalsta 63 gadus veco bijušo iekšlietu ministru Sinišu Karanu, kas ir tuvs Dodika līdzgaitnieks, taču līdzšinējais prezidents joprojām turpina vadīt Neatkarīgo sociāldemokrātu savienību (SNSD), kas atradusies pie varas gandrīz divas desmitgades.

Savukārt opozīcijā esošā Serbu Demokrātiskā partija (SDS) uz prezidenta amatu izvirzījusi relatīvi mazpazīstamo 56 gadus veco Branko Blanušu.

Pēc mēnešiem ilgas tiesas sprieduma ignorēšanas Dodiks oktobrī negaidot akceptēja savu atcelšanu no amata, un dažas dienas vēlāk ASV atcēla pret viņu un tā līdzgaitniekiem vērstās sankcijas.

Cita starpā sankcijas tika atceltas arī pret Karanu, kas tām tika pakļauts vēl 2017. gadā.

Karans atklāti sola Dodika kursa turpināšanu.

Savukārt Blanuša apgalvo, ka Dodika politika apdraud Serbu Republikas nākotni, un apsūdz līdzšinējo prezidentu korupcijā.

Tikmēr vēsturnieks Slobodans Soja uzskata, ka starp abiem vadošajiem kandidātiem nav lielu ideoloģisku atšķirību un ka abi ir “nepopulāri, savtīgi un bezatbildīgi”.

Soja arī norāda, ka, neskatoties uz lēmumu atkāpties un pakļaušanos Vašingtonas spiedienam, Dodiks joprojām saglabā savu politisko ietekmi.

“Viņa vara saglabājusies neskarta un ar laiku tikai pieaugs,” kamēr viņš turpinās vadīt SNSD, uzsver vēsturnieks.

Arī vēlētāji izrāda maz ieinteresētības politiskajās debatēs un pauž vilšanos politiskajos līderos.

Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra plkst. 7.00 (plkst. 8.00 pēc Latvijas laika), un balsošana turpināsies līdz plkst. 19.00.