Sankcijas turpinās izjaukt gan Krievijas ieroču eksporta piedāvājumu, gan pieprasījumu un ievērojami sarežģīs maksājumu mehānismus uz Krieviju, secinājuši britu izlūki.

Kā norādīts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā, Somijas Bankas Attīstības ekonomikas institūta veiktais pētījums liecina, ka trešās valstis par dažu sankcijām pakļauto preču eksportu uz Krieviju nosaka uzcenojumu vairāk nekā 60% apmērā.

Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu datiem, lai gan Krievija ir palielinājusi ražošanu Ukrainā visbiežāk izmantotajai galvenajai munīcijai, piemēram, artilērijas lādiņiem, sankcijas, visticamāk, ietekmēs Krievijas modernākās un sarežģītākās ieroču sistēmas.

Šo sistēmu ražošanā un izstrādē gandrīz noteikti arvien vairāk izmanto ārvalstu detaļas un tehnoloģijas.

Trešo valstu uzcenojums sankcijām pakļautām precēm un tā izraisītā ietekme, gandrīz noteikti ir veicinājusi ievērojamu Krievijas ieroču eksporta samazināšanos un aizvien lielāku piegāžu kavēšanos, tostarp dažiem atlikušajiem svarīgākajiem ieroču klientiem, norādīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem Krievijas daļa globālajā ieroču tirdzniecībā laikposmā no 2019. līdz 2023.gadam samazinājās līdz 11%, salīdzinot ar 21% laikposmā no 2014. līdz 2018.gadam.

Lielbritānijas izlūkdienesti ir analizējuši Krievijas spēju izveidot un aprīkot divas jaunas armijas, kas sastāv no 14 divīzijām un 16 brigādēm, par kurām paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, taču apšauba to efektivitāti ierobežotas apmācības, novecojuša ekipējuma un infrastruktūras problēmu dēļ.