“Es atsakos no “Par nopelniem Polijas labā” ordeņa Zelta virsnieka krusta, ar kuru mani pagājušajā gadā apbalvoja Polijas prezidents,” pavēstīja Budanovs.

“Neapšaubāmi, tā ir dāvana Maskavas agresoram, kurš to noteikti izmantos pret abām mūsu valstīm,” paziņoja Budanovs.

“Mūsu tautām ir senas attiecības un dažādas vēstures lappuses – gan varonīgas, gan traģiskas. Tomēr tam ir jābūt iemeslam dziļām pārdomām, nevis rupjām politiskām spekulācijām.”

Par atteikšanos no Polijas apbalvojuma pirms tam pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, kurš nosodīja Polijas lēmumu, nosaucot to par stratēģisku kļūdu un necieņas izrādīšanu.

Sibiha pavēstīja, ka no Navrocka bezatbildīgā lēmuma iegūs tikai Maskava, piebilstot, ka atbildes reakcijā viņš atdos no Varšavas saņemto ordeni.

Sibiha paziņoja, ka nesaskata iespēju paturēt savu augsto valsts apbalvojumu “Par nopelniem Polijas labā” ordeņa Komandora krustu ar zvaigzni.

“Drīz es to atdošu Polijai,” pavēstīja ministrs.

Sekojot Sibihas un Budanova piemēram, arī Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bondars paziņoja, ka atsakās no “Par nopelniem Polijas labā” ordeņa Kavaliera krusta.

Viņš Navrocka lēmumu nosauca par vēsturiski netaisnīgu.

Tajā pašā laikā Bondars uzsvēra, ka Ukraina un Polija joprojām ir tuvi partneri, kurus vieno kopīgas intereses drošības, aizsardzības, atjaunošanas un Eiropas integrācijas jomā.

Kritiku par Navrocka lēmumu paudis arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, brīdinot, ka pieaugošā spriedze starp Poliju un Ukrainu varētu nākt par labu Krievijai.

“Konflikts starp Poliju un Ukrainu iepriecina Putinu un satrauc mūsu sabiedrotos,” pavēstīja Tusks.

Viņš norādīja, ka abu valstu prezidentu uzdevums būtu mazināt spriedzi, nevis padziļināt nesaskaņas, piebilstot, ka frontes līnija atrodas citur.

Navrockis piektdien video paziņojumā, kas publicēts Polijas prezidentūras “X” kontā, sacīja, ka atņem Zelenskim Polijas Baltā Ērgļa ordeni, kas viņam tika piešķirts pirms trim gadiem.

Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgais speciālo operāciju centrs “Ziemeļi”, kas pašlaik cīnās pret Krieviju, 26. maijā tika nosaukts par “UPA varoņiem”, lai “atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas”.

Zelenska lēmums izraisīja sašutumu Polijā, un to kritizēja politiķi no visa politiskā spektra.

Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana.

Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.

Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana.

Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu.

Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu.

Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu.

Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.