Radevs gada sākumā atkāpās no prezidenta amata, kurā bija aizvadījis deviņus gadus, lai varētu startēt parlamenta vēlēšanās, pretendējot uz valdības vadītāja krēslu.

Pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc konservatīvo veidotās valdības demisijas pagājušā gada rudenī, ko izraisīja kārtējie masu protesti pret endēmisko korupciju.

Bulgārija atrodas nerimstošā politiskajā krīzē kopš 2021. gada, kad pretkorupcijas protestu rezultātā krita ilggadējā premjerministra Boiko Borisova valdība, ko veidoja viņa pārstāvētā konservatīvā partija “Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību” (GERB).

Kopš tā laika nevienai valdībai nav izdevies noturēties ilgāk par gadu.

Prokrieviski un eiroskeptiski noskaņotais Radevs pēc atkāpšanās no prezidenta amata izveidojis koalīciju “Progresīvā Bulgārija”, kurā apvienojušās trīs kreisās partijas.

Vairums aptauju liecina, ka Radeva koalīcija varētu iegūt vairāk nekā 30% balsu.

Pagājušā gada rudenī Radevs atklāti atbalstīja pretkorupcijas protestus un paziņoja, ka Bulgārijai jāatbrīvojas no “oligarhiskās pārvaldes modeļa”.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš aicina atjaunot attiecības ar Maskavu, apgalvojot, ka neesot iespējams panākt “ilgtermiņa drošību vienīgi ar konfrontāciju”.

Radevs kritizē arī ieroču piegādi Ukrainai un nosodījis aizsardzības līgumu ar Kijivu, ko parakstījusi pagaidu valdība, kas atrodas pie varas kopš februāra.

Pagājušajā gadā viņš pieprasīja rīkot referendumu par pievienošanos Eiropas kopīgajai valūtai, apgalvojot, ka valsts tam neesot gatava, taču, neskatoties uz viņa pretestību, Bulgārija 1. janvārī kļuva par eirozonas locekli.

Radevs iestājas pret tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) zaļo kursu, kas, viņaprāt, ir pārāk naivs pasaulei bez noteikumiem.

“Progresīvā Bulgārija” cenšas uzrunāt gan eiroskeptiski un prokrieviski noskaņotos vēlētājus, gan jauniešus, kas mīt mazpilsētās, sarunā ar aģentūru AFP norāda sociālo un tirgus pētījumu uzņēmuma “Alpha Research” pārstāve Borjana Dimitrova.

Galvenais “Progresīvās Bulgārijas” sāncensis ir GERB, par ko gatavi balsot aptuveni 20% bulgāru.

Proeiropeiski orientētā konservatīvā partija aktīvi atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju, lai gan tajā pašā laikā atbalstījusi pievienošanos ASV prezidenta Donalda Trampa jaunizveidotajai Miera padomei.

Trešajā vietā, domājams, ierindosies prorietumnieciskā partija “Mēs turpinām pārmaiņas”, kas var cerēt uz 12 līdz 14% balsu.

Eksperti norāda, ka Bulgārija, kas līdz 1989. gadam atradās Maskavas kontrolētā komunistiskā režīma jūgā, ir īpaši neaizsargāta pret Krievijas dezinformācijas kampaņām.

Pirms vēlēšanām Sofija lūgusi ES aktivizēt tās ātrās reaģēšanas sistēmu, kuras mērķis ir apkarot dezinformācijas kampaņas.

Radevs nosodījis šo lēmumu, apsūdzot pagaidu valdību mēģinājumos diskreditēt vēlēšanu rezultātus.

Tikmēr Bulgārijas policija veikusi jau vairākus desmitus reidu, vēršoties pret iespējamo balsu pirkšanu.

To laikā atsavināts vairāk nekā pusmiljons eiro skaidrā naudā un aizturēti vairāk nekā 200 cilvēku.

Iekšlietu ministrs norādījis, ka balsu pirkšana cita starpā izpaužas kā parādu dzēšana veikalā vai frizētavā, kā arī skaidras naudas izsniegšana partiju birojos.

Dimitrova uzskata, ka Radevam par labu varētu nākt liela vēlētāju aktivitāte, kas iepriekš no vēlēšanām uz vēlēšanām ievērojami sarukusi.

Aptaujas liecina, ka pie balsošanas urnām grasās doties vairāk nekā 50% bulgāru, kamēr pēdējo gadu vēlēšanās vēlētāju aktivitāte vidēji bijusi tikai 35%.

Ja viņam izdosies izcīnīt vairāk nekā 100 no 240 deputātu vietām, Radevs varēs izveidot mazākuma valdību vai koalīciju, neielaižoties lielos kompromisos.

Tas uz zināmu laiku nodrošinātu stabilu valdību, norāda Dimitrova.

Nākamo parlamenta sasaukumu gaida daudzu svarīgu jautājumu risināšana, piemēram, galveno vakanto vietu aizpildīšana tiesu sistēmā, ko šobrīd aizņem amatu pagaidu izpildītāji, jo politiskās krīzes dēļ to nav izdevies paveikt.

Tajā skaitā jāieceļ jauns ģenerālprokurors.

2005. gada korupcijas uztveres indeksā Bulgārija ierindojusies 84. vietā līdz ar Kubu un Burkinafaso.

Tas ir sliktākais rādītājs starp ES dalībvalstīm kopā ar nu jau bijušā premjerministra Viktora Orbāna pārvaldīto Ungāriju.