Kopš 2020. gada masu protestiem pret korupciju un trīskārtējā premjerministra Boiko Borisova valdību Bulgārijā ir notikušas jau septiņas ārkārtas vēlēšanas.

Novembra beigās Bulgāriju atkal satricināja protesti, ko izraisīja 2026. gada budžeta projekts, ko protestētāji nosauca par mēģinājumu maskēt plaukstošo korupciju.

Valdība, pakļaujoties spiedienam, vēlāk atsauca budžeta projektu 2026. gadam, un premjerministrs Rosens Žeļazkovs paziņoja par valdības demisiju, taču sabiedrības neapmierinātība nav norimusi.

Protestētāji pieprasa godīgas vēlēšanas, kurās netiktu manipulēts ar balsīm, nebūtu balsu pirkšanas un rezultātu viltošanas, kā tas notika iepriekšējās vēlēšanās.

Demonstranti uzskata, ka aizejošās valdības atteikšanās ieviest elektronisko balsošanu iespējamās pirmstermiņa vēlēšanās ir vēl viens mēģinājums manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem.

Sevišķi neapmierināti protestētāji ir ar oligarha Deljana Pevska lomu politikā. Pevskis ir pakļauts ASV un Lielbritānijas sankcijām. Viņa pārstāvētā partija “Kustība par tiesībām un brīvību – Jaunais sākums” (DPS-NN) ir vairākkārt atbalstījusi līdzšinējo koalīciju, ko vada Borisova vadītā partija GERB.

Bulgārijas prezidents Rumens Radevs piedāvāja divām lielākajām parlamenta frakcijām iespēju izveidot jaunu valdību, taču tām neizdevās. Tagad prezidents izvēlēsies premjera kandidātu, bet, ja šis solis neizdosies, viņš iecels pagaidu kabinetu līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai.

Neskatoties uz krīzi valdībā, Bulgārija 1. janvārī pievienojās eirozonai.