Likumprojekts tika noraidīts ar nelielu balsu vairākumu. Pret to balsoja 350 deputāti, kamēr 338 to atbalstīja. Vēl pieci deputāti balsojumā atturējās.

CDU līderis Frīdrihs Mercs neatkāpās no apņemšanās panākt piektdien balsojumu par konservatīvo likumprojektu, pat ja tā apstiprināšanai būs nepieciešams labējās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) atbalsts, tādējādi laužot Vācijas politikā ilgstoši pastāvējušo tabu, kas liedza jebkādu sadarbību ar AfD.

Tas izsauca vētru Vācijas politiskajās aprindās pirms 23.februārī paredzētajām Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām par nākamo kancleru, domājams, kļūs CDU/CSU kandidāts Mercs.

Viņš izpelnījās skaļu kritiku par trešdienas balsojumu, kurā ar AfD atbalstu tika apstiprināts tiesiski nesaistošais CDU/CSU priekšlikums par imigrācijas ierobežošanu.

Atšķirībā no priekšlikuma, ko Bundestāgs ar niecīgu balsu vairākumu – 348 pret 345 – apstiprināja trešdien, piektdien balsošanai tika nodots likumprojekts par visaptverošu imigrācijas reformu.

“Imigrācijas ierobežošanas likums” cita starpā paredzēja apturēt to imigrantu ģimeņu apvienošanos, kas Vācijā uzturas, pamatojoties ierobežotas aizsardzības statusu, kā arī palielināt policijas pilnvaras atraidīt nelegālos imigrantus uz robežas, pat ja tie vēlas pieprasīt patvērumu.

Trešdienas balsojumā CDU/CSU priekšlikumu atbalstīja arī liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP).

FDP sākotnēji paziņoja, ka atbalstīs arī konservatīvo iesniegto likumprojektu, taču piektdien savu nostāju mainīja un ierosināja nodot to izskatīšanai komisijā.

“FDP nav ieinteresēta balsojuma atlikšanā. Mēs esam ieinteresēti problēmas risinājumā, ko var rast politiskajā centrā bez AfD,” Bundestāga kuluāros izteicās FDP līderis un bijušais finanšu ministrs Kristiāns Lindners.

Tādējādi CDU/CSU piektdienas balsojumā pietrūka balsu, lai savam likumprojektam nodrošinātu vairākumu.

Taču nav skaidrs, ka šī konservatīvo neveiksme ietekmēs pēc nepilna mēneša paredzētās vēlēšanas.

Mercs pieprasīja īstenot radikālu imigrācijas politikas maiņu, reaģējot uz slepkavību, ko šomēnes pastrādāja kāds atraidīts afgāņu patvēruma meklētājs, kuru sen jau vajadzēja no Vācijas izraidīt.

Pēc atkārtotajiem vardarbīgajiem noziegumiem, ko pastrādājuši imigranti, imigrācijas ierobežošana kļuvusi par vienu no svarīgākajiem priekšvēlēšanu kampaņas jautājumiem.

Aptaujas liecina, ka AfD atbalsta vairāk nekā 20% vāciešu, un tā izvirzījusies otrajā vietā aiz CDU/CSU, par ko gatavi balsot apmēram 30% vēlētāju.

Tikmēr SPD un zaļie ievērojami atpaliek, bet FDP varētu pat nepārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

Tas politiskajā isteblišmentā izsaucis satraukumu, ka varētu sagrūt tā dēvētais ugunsmūris, kas līdz šim tradicionālajām partijām liedza jebkādu sadarbību ar AfD.