“Mēs novērojam, ka Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā,” aģentūra DPA otrdien citē Breiera teikto intervijā laikrakstam “Sächsische Zeitung”.

Pamatojoties uz Vācijas un sabiedroto izlūkdienestu un armiju sniegto informāciju, Breiers lēš, ka pēc pieciem līdz astoņiem gadiem Krievijas armija būs nokomplektēta un apgādāta iespējamam uzbrukumam NATO teritorijai.

Viņš norādījis, ka Krievijas armija ik gadu saņem no 1000 līdz 1500 tankiem, savukārt piecām lielākajām Eiropas NATO dalībvalstīm ir tikai puse no šī skaita. Piemēram, Bundesvēra rīcībā ir tikai aptuveni 300 smago tanku.

“Ja šim potenciālam pieskaitām vēl arī nodomu, kas noteikti ir nolasāms [Krievijas diktatora Vladimira] Putina izteikumos, tad tam vajadzētu mūs satraukt. Mans uzdevums ir domāt par šādu sliktāko scenāriju,” atzinis Breiers.

Viņaprāt, Vācijai jāgatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam piecu gadu laikā. Vienlaikus viņš piebildis, ka vēl ne visi apzinās jauno draudu situāciju.

Komentējot situāciju Ukrainā, Bundesvēra ģenerālinspektors norādījis, ka tuvākajā laikā viņš neprognozē būtiskas izmaiņas kaujasdarbības zonā.

Lai gan iespējamas “nelielas, lēnas operācijas”, pašlaik ir grūti veikt plaša mēroga uzbrukumus.

“Karaspēka koncentrācija tiks nekavējoties pamanīta un novedīs pie pretpasākumiem,” skaidro ģenerālis.

Tajā pašā laikā Ukraina joprojām ir atkarīga no partneru palīdzības, uzsvēris Breiers.