“Šodien izdotais rīkojums nosaka, ka ministru kabinetam, ārlietu ministram un ministrijai ir jāļauj prezidentam piedalīties gaidāmajā samitā,” teikts Konstitucionālās tiesas paziņojumā.

Tiesa piebilda, ka lēmumu par kompetences strīdu tā pieņems vēlāk, iespējams, “dažu mēnešu laikā”.

Jau vēstīts, ka Pavels otrdien paziņojis, ka vērsies Konstitucionālajā tiesā, apstrīdot premjerministra pilnvaras pārstāvēt valsti nākamajā NATO samitā.

Kopš 1999. gada, kad Čehija tika uzņemta NATO, valsti alianses samitos vienmēr pārstāvējis prezidents.

Taču premjerministra Andreja Babiša valdība pirmdien pieņēma lēmumu, ka jūlijā NATO samitā Ankarā Čehiju pārstāvēs premjers, ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs.

Pavels lūdza Konstitucionālajai tiesai precizēt prezidenta un valdības pilnvaras pārstāvēt Čehiju ārvalstīs, tostarp NATO samitos, teikts prezidenta paziņojumā.

Turklāt Pavels sacījis, ka valdības lēmums ir bezprecedenta un īpaši neveiksmīgs, norādot, ka saskaņā ar konstitūciju ārvalstīs valsti pārstāv prezidents.

Šobrīd pie varas Čehijā atrodas koalīcija, ko veido Babiša dibinātā populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), labēji populistiskā un eiroskeptiskā partija “Autobraucēji sev” (AUTO) un galēji labējā partija “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD).

Babišs bija paziņojis, ka uz Ankaru viņš dosies kopā ar ārlietu ministru un AUTO līderi Petru Macinku un aizsardzības ministru Jaromīru Zūnu, ko amatam izvirzīja SPD.

Premjers apgalvo, ka ministri spēšot labāk paskaidrot, kāpēc Čehija nepilda savas saistības palielināt aizsardzības izdevumus.

Nesen NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pārmeta Prāgai, ka tā arī 2025. gadā neatvēlēja aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, uz ko Babišs reaģēja, paziņojot, ka arī šogad Čehija nesasniegs šo atzīmi.

Pavels 2023. gadā pārspēja Babišu prezidenta vēlēšanās, un abu politiķu attiecības ir visai saspīlētas.

Cita starpā pērn prezidents iesaistījās konfliktā par Babiša veidotās valdības sastāvu.

Pavels atteicās vides ministra amatā apstiprināt AUTO izvirzīto kandidātu – partijas goda priekšsēdētāju un bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Filipu Tureku.

Pavels to pamatoja ar pretrunīgi vērtētajiem Tureka izteikumiem, kas nav savienojami ar ministra amatu demokrātiskā valstī.

Tureks savulaik sociālās saziņas vietnēs izplatījis rasistiskus un seksistiskus izteikumus.

Pavels arī stingri atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju, kamēr valdība atteikusies sniegt Kijivai jebkādu tiešu militāru palīdzību.