Pavels atzina, ka jūtot līdzi ārvalstīs dzīvojošajiem krieviem, kam nākas grūti sadzīvot ar karu Ukrainā, taču pauda viedokli, ka kara apstākļos drošības pasākumiem attiecībā uz krieviem būtu jābūt stingrākiem nekā normālos apstākļos.

“Visi krievi, kas dzīvo rietumvalstīs, būtu jānovēro daudz vairāk nekā agrāk, jo viņi ir tādas valsts pilsoņi, kas ved agresīvu karu,” intervijā ASV finansētajai raidsabiedrībai “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) norādīja Pavels.

Pavels, kurš Čehijas prezidenta amatu ieņem kopš marta, salīdzināja šo situāciju ar Otro pasaules karu, kad ASV tika stingri novēroti vairāk nekā 100 000 japāņu pēcteču. Pavels piebilda, ka japāņi tika arī ievietoti vietējās internēšanas nometnēs.

Pavels, kurš aprīlī apmeklēja Ukrainu, arī paziņoja, ka sagaida no NATO samita jūlijā Viļņā skaidru atbalstu Kijivas dalībai aliansē.

“Es esmu pārliecināts, ka visi līderi sapratīs, ka Ukrainas uzņemšana gan NATO, gan ES ir, iespējams, vienīgā garantija, kā nodrošināt stabilitāti šajā reģionā, kā padarīt stiprāku gan NATO, gan ES un kā atturēt Krieviju un tās agresīvo politiku,” norādīja Pavels.

“Es redzu, ka vairākas valstis vienojas par ilgtermiņa atbalsta plānu Ukrainai, kas nebūs balstīts uz vienreizējām iemaksām, bet gan uz rūpīgi plānotu ilgtermiņa procedūru,” viņš piebilda.

Čehija kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma ir sniegusi Kijivai ievērojamu humāno un militāro palīdzību. Tā ir arī uzņēmusi gandrīz pusmiljonu ukraiņu bēgļu.