Čehija apņēmās ieviest eiro, kad 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Taču Čehijas finanšu ministrs Zbiņeks Stanjura šodien pavēstīja, ka tautas atbalsts šim solim nav pietiekams.

Pagājušajā gadā aģentūras STEM veiktā aptauja liecināja, ka tikai katrs ceturtais čehs vēlas, lai valsts pievienotos eirozonai.

“Ja vien atbalsts nepalielināsies vismaz līdz 50%, nav jēgas atteikties no mūsu nacionālās valūtas ar tās senajām tradīcijām,” paziņoja Stanjura.

“Citu valstu pieredze, kas eiro pievienojušās agrāk, liecina, ka iedzīvotāju atbalsts ir galvenais faktors,” norādīja ministrs, piebilstot, ka nav “skaidru ekonomisku iemeslu par vai pret eiro ieviešanu”.

Lai pievienotos Eiropas Valūtas kursu mehānismam, kas ir tāda kā uzgaidāmā telpa valstīm pirms pievienošanās eirozonai, valstīm ir jāievēro tā dēvētajos Māstrihtas kritērijos noteiktie ierobežojumi attiecībā uz inflāciju, valsts finansēm, valūtas kursu un procentu likmēm.

Čehijas Finanšu ministrija paziņoja, ka Čehija 2024. gadā nav izpildījusi visus kritērijus.

Premjerministra Petra Fialas labēji centriskās četru partiju koalīcijas valdība 2021. gadā, nākot pie varas, paziņoja, ka centīsies ievērot Māstrihtas kritērijus.

Taču Fialas vadītā liberāli konservatīvā Pilsonisko demokrātu partija (OSD), kas ir spēcīgākā partija valdošajā koalīcijā, eiro jautājumā ir sašķelta.

Pārējo trīs koalīcijas partiju līderi un prezidents Petrs Pavels ir pauduši atbalstu eiro ieviešanai.

Šo soli atzinīgi vērtētu arī vietējie uzņēmumi, tostarp trīs lielas automobiļu rūpnīcas, kuru eksporta mērķis galvenokārt ir eirozona.

Pret pievienošanos eirozonai iestājas konservatīvie politiskie spēki, kā arī ietekmīgais Čehijas ekspremjers, miljardieris Andrejs Babišs, kura dibinātajai populistiskai partijai “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO) sabiedriskās domas aptaujas sola labus panākumus šogad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.