“Tas nav profesionālais dienests, tas ir iesaukums,” viņa teica televīzijas kanālam “Freedom TV”. Skripnilka paskaidroja, ka Krimas iedzīvotāji no iesaukuma nevar izvairīties, jo tas paredz kriminālvajāšanu, par ko var piespriest no naudassoda līdz diviem gadiem cietumā. Turklāt arī par izvairīšanos no dienesta sodītas personas joprojām tiek iesauktas.

“Mūsu dati liecina, ka visā pussalas okupācijas laikā vismaz 40 000 krimiešu ir nelikumīgi iesaukti,” informēja cilvēktiesību organizācijas vadītāja.

Skripnikas rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš pussalas okupācijas 2014.gadā Krievija savā armijā ik gadu iesauca 6000 Krimas iedzīvotāju.

“Kopš 2022.gada Krievija ir sākusi slēpt iesaukto Krimas iedzīvotāju skaitu, un domājams, ka pērn iesaukto skaits bijis lielāks,” atzina aktīviste.

Viņa piebilda, ka Krimas iedzīvotājus ietekmēja arī Krievijas diktatora Vladimira Putina izsludinātā tā dēvētā daļējā mobilizācija.

“Šis Putina dekrēts patiesībā ir spaidi un ļauj iesaukt dienestā cilvēkus, kas ir vecāki par karaklausības vecumu, līdz pat 60 gadiem,” stāstīja Skripnika, paskaidrojot, ka pērn septembrī pēc dekrēta izdošanas daudzi Krimas iedzīvotāji mēģināja doties prom no pussalas. Lai gan daļai tas izdevies, citiem neizdevās, jo vienīgā izeja no Krimas ir pār Krievijas uzbūvēto tiltu, kuru, kā teica Skripnika, apsargā Federālais drošības dienests, kas pārbauda, vai mobilizācijai pakļautajiem ir speciāla atļauja doties prom.

Krimas pussalā palikušie vīrieši, kuri bažījās par nonākšanu mobilizācijā, ir sazinājušies ar cilvēktiesību aizstāvjiem. “Daudzi ir mainījuši dzīvesvietu, neatbild un kara komisariāta telefona zvaniem, dara visu, lai izvairītos no iesaukšanas Krievijas armijā,” sacīja Skripnika.

Eiropas Savienība ir nosodījusi nelikumīgo daļējo mobilizāciju un iesaukšanu armijā, kuru Krievija veikusi pagaidu okupētajā Krimas pussalā.