Šāda fonda izveide bija viens no smagākajiem jautājumiem, kura atrisināšanu centās panākt divas nedēļas ilgušās konferences dalībnieki.

Nabadzīgās valstis bieži ir lielākās cietējas no klimata pārmaiņām, lai gan to radītie siltumnīcefekta gāzu izmeši ir vismazākie, un vienošanās tiek uzskatīta par lielu nabadzīgo valstu uzvaru.

Vienošanās tika panākta konferences pēdējās plenārsēdes laikā, izsaucot zālē esošo delegātu aplausus.

Tomēr vispretrunīgākie jautājumi, kas saistīti ar fonda izveidi, tajā skaitā jautājums, kurš veiks iemaksas šajā fondā, atstāti uz nākamā gada konferenci.

Delegāti sēdē, kura ilga visu nakti, ievelkoties līdz svētdienas rītam, apstiprināja arī COP27 gala paziņojumu, kurā tā arī nav paredzēta stingrāka siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošana.

Dokumentā valstis aicinātas samazināt ogļu izmantošanu un atteikties no “neefektīvā fosilā kurināmā subsīdijām”, taču tā arī nav pieminēta atteikšanas no naftas un gāzes.

Tādējādi faktiski nav sperti nekādi tālāki soļi kopš pagājušā gada Klimata konferences Glāzgovā.

Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss jau izteicies, ka Eiropas Savienība (ES) esot “vīlusies”, jo galadokuments nepauž pietiekamu apņēmību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.