Dalailama uzklausīja mūku, mūķeņu, svētceļnieku, kā arī visas pasaules labvēļu uzrunas un dziedājumus.

Līderis, kam 6. jūlijā apritēs 90 gadi, un tūkstošiem citu tibetiešu dzīvo trimdā Indijā kopš 1959. gada, kad Ķīnas karaspēks apspieda sacelšanos Tibetas galvaspilsētā Lhasā.

Dalailamas 90. dzimšanas diena ir vairāk nekā tikai personisks notikums.

Gaidāms, ka harizmātiskais Nobela Miera prēmijas laureāts, budists Tenzins Gjaco, ko tibetieši uzskata par 14. reinkarnāciju 600 gadus vecajā amatā, arī atklās, vai pēc viņa būs vēl viens Dalailama.

Dalailama teicis, ka institūcija turpinās pastāvēt tikai tad, ja būs plašs pieprasījums, un tiek sagaidīts, ka trešdien viņš darīs zināmu savu lēmumu.

Šis notikums ir ļoti nozīmīgs ne tikai tibetiešiem, bet arī atbalstītājiem pasaulē, kas uzskata Dalailamu par simbolu nevardarbībai, līdzjūtībai un ilgstošajai cīņai par tibetiešu kultūras identitāti Ķīnas varas apstākļos.

Līdera cienījamais gadu skaits arī raisa bažas par Tibetas vadības nākotni un delikāto jautājumu par viņa pēctecību.

Kamēr Ķīna viņu nosoda kā dumpinieku un separātistu, starptautiski atzītais Dalailama sevi dēvē par “vienkāršu budistu mūku”.

Daudzi trimdā dzīvojošie tibetieši bažījas, ka Ķīna iecels pēcteci, lai nostiprinātu kontroli pār teritoriju, kurā tā ieveda karaspēku 1950. gadā.