ANO Drošības padomē ir piecas pastāvīgās dalībvalstis – ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija, un tām ir veto tiesības.

Drošības padomē ir arī desmit nepastāvīgās dalībvalstis, kas tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu pēc reģionālā principa.

Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija sāks savu pilnvaru termiņu 1. janvārī, aizstājot Mozambiku, Japānu, Ekvadoru, Maltu un Šveici, kuru divu gadu pilnvaru termiņš beigsies 31. decembrī.

Drošības padomes uzdevums ir uzturēt starptautisko mieru un drošību. Taču Krievijas veto tiesību dēļ tā nav spējusi rīkoties Ukrainas jautājumā.

Visas piecas valstis, kas ceturtdien ieguva vietas, iepriekš jau ir darbojušās Drošības padomē – Pakistāna septiņas reizes, Panama piecas reizes, Dānija četras reizes, Grieķija divas reizes un Somālija vienu reizi.

Gandrīz visas valstis ir vienisprātis, ka gandrīz 80 gadus pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas izveides Drošības padome ir jāpaplašina un tai jāatspoguļo pasaule 21. gadsimtā, nevis pēc Otrā pasaules kara.

Taču, ņemot vērā ANO pārstāvēto 193 valstu nacionālās intereses, galvenais jautājums – un lielākās domstarpības – ir par to, kā tieši veikt šo paplašināšanu.

Šīs domstarpības jau gadus 40 bloķē jebkādu nozīmīgu ANO reformu.