Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kas daudzām Eiropas valstīm kalpoja par modinātāja zvanu un lika pastiprināti pievērsties savu aizsardzības spēju stiprināšanai, NATO palielināja minimālo prasību aizsardzības izdevumiem no nepilniem 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2% no IKP.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņoja, ka valsts aizsardzības izdevumi šogad un nākamgad sasniegs 2,4% no IKP.

Papildu finansējums, kas tiks piešķirts no 2024. līdz 2028.gadam, tiks izmantots Dānijas militāro spēju palielināšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai.

Tas tiks novirzīts arī obligātā militārā dienesta pagarināšanai no četriem līdz 11 mēnešiem, un pirmo reizi tajā tiks iekļautas arī sievietes.

Dānija jau pagājušajā gadā paziņoja, ka nākamajos desmit gados trīskāršos savus aizsardzības izdevumus.

“Mēs neesam pārtraukuši investēt aizsardzībā, taču ar to joprojām nepietiek,” sacīja Frederiksena.

“Ja mēs vēlamies sasniegt NATO mērķi, proti, spēt pēc iespējas ātrāk izvietot 6000 karavīru lielu brigādi un aizsargāt Dāniju pret gaisa triecieniem, mums [armija] ir jāmodernizē vēl ātrāk,” viņa piebilda.