Frederiksenai plānotas tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Dānija pirmdien paziņoja, ka ieguldīs 14,6 miljardus dāņu kronu (divus miljardus eiro) drošības pastiprināšanai Arktikas reģionā ASV un Krievijas tuvumā.

Dānija ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa solījuma “iegūt Grenlandi”, jo šī autonomā Dānijas teritorija esot nepieciešama viņa valsts “starptautiskajai drošībai”.

Cita starpā Dānija iegādāsies trīs jaunus Arktikai paredzētus kuģus, vēl divus tālas darbības rādiusa novērošanas bezpilota lidaparātus un uzlabot satelītu jaudu, paziņoja Aizsardzības ministrija.

Tiekoties ar Šolcu, Frederiksena tieši neminēja Trampa draudus atņemt Grenlandi, bet norādīja, ka “mēs saskaramies ar vēl neskaidrāku realitāti, realitāti, kas prasa vēl vienotāku Eiropu un ciešāku sadarbību”.

Paziņojumā par Arktikas un Ziemeļatlantijas reģionu Dānijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka puses ir vienojušās šī gada pirmajā pusgadā apspriest otru līgumu, kas būtu vērsts uz atturēšanas spēju un aizsardzības stiprināšanu.

“Mums ir jārēķinās ar to, ka Arktikas un Ziemeļatlantijas reģionā pastāv nopietnas drošības un aizsardzības problēmas,” norādīja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens. “Šī iemesla dēļ mums ir jāstiprina mūsu klātbūtne reģionā,” viņš piebilda.

Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka “galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai investīcijas sniedz atbalstu vietējām darbavietām un uzņēmumiem Grenlandē un Fēru Salās”.

Grenlandes valstiskuma un ārlietu ministre Viviana Mozfelde pauda gandarījumu par šiem soļiem, kas tiek sperti, lai ar šo vienošanos palielinātu drošību Grenlandē un tās apkārtnē.

Grenlandes valdība uzsvērusi, ka teritorija netiek pārdota, bet tā ir atvērta sadarbībai. Grenlande un tās minerālu resursi ir kļuvuši par iekārojamu mērķi apstākļos, kad ledu kušana Arktikā ir pavērusi jaunus kuģošanas ceļus ap šo salu.