Karš Ukrainā bijis par Krievijas “imperiālajiem sapņiem, par spēcīgākas un lielākas Krievijas veidošanu, un es nedomāju, ka tas apstāsies Ukrainā”, žurnālistiem sacīja Frederiksena.

Viņa arī brīdināja ASV uzmanīties no mēģinājumiem vienoties par ātru pamieru, kas dotu Krievijai iespēju “atkal mobilizēties, uzbrukt Ukrainai vai citai valstij Eiropā”.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pēc sanāksmes norādīja, ka Eiropas attiecības ar ASV ieiet jaunā fāzē un Eiropa to apzinās.

“Ikviens šīs sanāksmes dalībnieks apzinās, ka transatlantiskās attiecības, NATO alianse un mūsu draudzība ar Savienotajām Valstīm ir iegājušas jaunā fāzē. Mēs visi to redzam,” izteicās Tusks.

“Es nedomāju, ka kādam vajadzētu būt pārsteigtam, un šī sanāksme to arī apstiprināja – mūsu Eiropas partneri apzinās, ka ir pienācis laiks palielināt Eiropas aizsardzības spējas,” paziņoja Tusks, piebilstos, ka šajā jautājumā valda vienprātība.

Tusks arī norādīja, ka nav jēgas dusmoties par ASV pamācībām tērēt vairāk aizsardzībai, jo tām ir pamats.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) pēc sanāksmes informāciju par Parīzē runāto ieguvusi telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

“Militārais atbalsts Ukrainai turpināsies. Mieram Ukrainā jābūt taisnīgam. Eiropa ieguldīs vairāk aizsardzībā,” sociālajos tīklos pauž Latvijas politiķe, “svarīgi, ka Eiropa ir vienota: uguns pārtraukšana nevar sākties, kamēr nav skaidru drošības garantiju Ukrainai.”

Jau ziņots, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien sapulcēja pie sevis Parīzē ietekmīgāko Eiropas valstu līderus, lai apspriestu situāciju Ukrainā un Eiropas drošību.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Neformālajā sanāksmē Parīzē piedalījās Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.