Starp viņiem ir Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms un Pensilvānijas gubernators Džošs Šapiro, kas tika uzskatīti par iespējamiem Herisas sāncenšiem.

Arī Ziemeļkarolīnas gubernators Rojs Kūpers paziņoja, ka Herisai “vajadzētu būt nākamajai prezidentei”.

Satiksmes ministrs Pīts Būtidžedžs, kurš, tāpat kā Herisa, pretendēja uz izvirzīšanu par prezidenta amata kandidātu  2020.gada priekšvēlēšanās, solīja, ka “darīs visu, ko spēs, lai palīdzētu viņai uzvarēt šajās vēlēšanās”.

Herisu atbalstījuši arī pazīstamie demokrātu politiķi Bils un Hilerija Klintoni, Džons Kerijs un virkne Kongresa locekļu no Demokrātu partijas.

Savukārt Demokrātu partijas kampaņa pavēstījusi par ziedojumu pieplūdumu pēc Baidena paziņojuma par atteikšanos kandidēt.

Prezidenta amata kandidāts oficiāli tiks izvirzīts Demokrātu partijas konventā, kas sāksies 19,augustā Čikāgā. Ierasti konventā delegāti no ASV štatiem un teritorijām apstiprina kandidātu, kurš guvis vislielāko atbalstu priekšvēlēšanās.

Tā kā priekšvēlēšanu uzvarētājs ir Baidens, šoreiz delegātiem priekšvēlēšanu balsojums nebūs saistošs. Tomēr pēc Baidena paziņojuma par kampaņas pārtraukušanu vairāku štatu delegāti jau ir pauduši atbalstu Herisai.

Jau vēstīts. ka 81 gadu vecais Baidens svētdien paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā un izteica atbalstu Herisas kandidatūrai. Baidena vājais sniegums debatēs ar Trampu jūnija beigās, kā arī regulārās pārteikšanās un nespēja skaidri izteikties bija radījušas bažas, ka viņš nevarētu uzvarēt republikāņu kandidātu Donaldu Trampu un nostrādāt vēl vienu prezidenta amata termiņu.

Daudzi demokrātu politiķi bija aicinājuši Baidenu atteikties no kandidēšanas.