“Atbilstoši “Eurostat” aplēsēm šobrīd Eiropas Savienībā (ES) ir 4,2 miljoni Ukrainas kara migrantu,” 7.Ukrainas Sieviešu kongresā sacīja zinātniece.

Savukārt atbilstoši ANO augstā bēgļu komisāra biroja datiem Krievijā ir 1,2 miljoni Ukrainas kara bēgļu.

Vēl viens miljons Ukrainas kara bēgļu reģistrēti citās valstīs – Lielbritānijā, ASV, Kanādā, citviet, norādīja Ļibanova.

“Šis skaitlis ir briesmīgs. Pievienosim tam vēl aptuveni divarpus līdz trīs miljonus darba migrantu, kuru izceļošanai nav tiešas saistības ar kara sākumu,” norādīja zinātniece.

“Tātad šodien ārējā migrācija ir kļuvusi kopumā par galveno demogrāfiskās dinamikas dzinējspēku,” sacīja Ļibanova.

Viņa pauda cerību, ka daļa cilvēku, kas Ukrainu pametuši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, ar laiku dzimtenē atgriezīsies.

Šajā ziņā svarīgi ir vairāki faktori – drošība, mājokļi un labi apmaksāti darbi.

“Man ir cerība, ka atgriezīsies 50%. Ja atriezīsies 60%, es būšu vislaimīgākais cilvēks Ukrainā,” atzina zinātniece.

“Mūsu lielākais risks ir saistīts ar to, ka mūsu migrantus negrib atlaist mūsu Eiropas draugi. Tas ir jāapzinās,” viņa piebilda.