Ministrija apsūdzēja Kijivu, ka tā pārkāpusi vienošanos, kas paredzēja lietas konfidencialitāti.

Ārlietu ministra vietnieks norādīja, ka Ukrainas iepriekšējais apgalvojums, ka šāda vienošanās nepastāv, “nopietni grauj uzticību starp abām valdībām” un varētu kaitēt savstarpējām attiecībām.

Viņš aicināja Ukrainas valdību sniegt oficiālu paskaidrojumu un atvainoties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušo trešdien savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā atklāja, ka Ukraina ir nosūtījusi uz Dienvidkoreju divus sagūstītos Ziemeļkorejas karavīrus, kas cīnījās Krievijas pusē.

Ukraina sagūstīja abus karavīrus 2025. gada janvārī Krievijas Kurskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu.

Kā ziņo mediji, karavīri izteica vēlmi pārcelties uz dzīvi Dienvidkorejā, kuras valdība izdarīja spiedienu uz Kijivu, lai tā atvieglotu viņu nodošanu Dienvidkorejai.

Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns kritizēja Ukrainas līderi par to, ka viņš izpaudis vienošanos par ziemeļkorejiešu kara gūstekņu nodošanu, norādot, ka šis gadījums ir ļoti delikāts un tam ir būtiskas sekas Korejas pussalas drošībai.

“Es nezinu iemeslus, kāpēc Ukraina, pārkāpjot konfidencialitātes līgumu, ir atklājusi šo informāciju,” platformā “X” rakstīja Li, paužot nožēlu par šādu pavērsienu.

Dienvidkorejas izlūkdienesti lēš, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi aptuveni 15 000 karavīru, lai atbalstītu Krieviju tās karā pret Ukrainu.

Tiek uzskatīts, ka Phenjana apmaiņā par karavīriem no Maskavas saņēmusi naudu, militārās tehnoloģijas un drošības garantijas.