Ar kodolieročiem bruņotā Ziemeļkoreja šogad pasludināja Seulu par savu “galveno ienaidnieku”, slēdza aģentūras, kas nodarbojas ar atkalapvienošanos un palīdzības sniegšanu, un draudējusi ar karu par “pat 0,001 milimetra” teritoriālu pārkāpumu.

Maskavas un Phenjanas tuvināšanās radījušas bažas citās valstīs.

Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkoreja piegādā Krievijai munīciju un raķetes karam Ukrainā, bet Krievija varētu palīdzēt Ziemeļkorejai attīstīt tās ieroču programmas.

Šīs nedēļas sākumā Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka paaugstināto spriedzi Korejas pussalā “galvenokārt izraisījusi ASV un tās sabiedroto, tostarp Korejas Republikas un Japānas, nekaunīgā politika”.

Viņa arī sacīja, ka Seula, “šķiet, neapzinās, ka ASV vadošā pozīcija neatgriezeniski kļūst par pagātni” un ka Dienvidkoreja “var izrādīties tikai neliels kaulēšanās žetons Vašingtonas ģeopolitiskajās spēlēs”.

Dienvidkorejas Ārlietu ministrija sestdien nopēla viņas komentārus, nosaucot tos par “rupjiem, nekompetentiem un neobjektīviem, kas ir zem valsts ārlietu ministrijas pārstāvja līmeņa”.

“Šajos izteikumos netiek ņemta vērā acīmredzamā un objektīvā realitāte, ko rada Ziemeļkorejas draudīgā retorika un nepārtrauktās provokācijas, kas palielina spriedzi Korejas pussalā un reģionā,” teikts ministrijas paziņojumā.