Agrāk kaujas laukos dominēja neliels skaits dārgu ieroču sistēmu, taču lētu dronu masveida izmantošana ir mainījusi karadarbību.

“Nesenie konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos skaidri parāda, ka droni ir kļuvuši par izšķirošu faktoru kaujas laukā,” žurnālistiem Seulā sacīja Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Āns Gjubaks.

Dienvidkoreja tehniski joprojām atrodas karastāvoklī ar Ziemeļkoreju, jo karš, kas ilga no 1950. gada līdz 1953. gadam, beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.

“Arī Ziemeļkoreja turpina attīstīt plašu bezpilota gaisa sistēmu klāstu, radot arvien lielākus draudus ne tikai Dienvidkorejas militārajām iekārtām, bet arī kritiskajai valsts infrastruktūrai un civilajiem mērķiem,” norādīja ministrs.

Viņš paziņoja, ka valdība centīsies ātri ieviest savu Korejas tāldarbības bezpilota kaujas uzbrukuma sistēmu (K-LUCAS), kas, domājams, līdzinās ASV sistēmai LUCAS, kura tika izstrādāta, veicot Irānas trieciendronu “Shahed” reverso inženieriju.

Dienvidkorejas armija arī plāno iegādāties vairāk nekā 20 000 zemas cenas vienreizlietojamu dronu, paziņoja ministrs, neatklājot, kur tie tiks iegādāti.

Armija strādās arī pie mākslīgā intelekta vadītu dronu spietu izstrādes.

No nākamā gada Dienvidkoreja izvietos pretdronu sistēmas gar savām frontes līnijām.

Ilgtermiņā tā plāno savam arsenālam pievienot lāzerus un jaudīgas mikroviļņu sistēmas un citus šāda veida ieročus, kā arī lētus pārtveršanas dronus.

Ministrija arī atkārtoti apstiprināja mērķi apmācīt 500 000 “dronu karavīru”, lai tie spētu izmantot dronus kā “otro personīgo ieroci”.

Viņu apmācībai tiks iegādāti aptuveni 60 000 vietējā ražojuma komerciālo dronu.

Dienvidkorejas Dronu operāciju komandpunkts, kas tika izveidots 2023. gadā, tiks reorganizēts par jauno Aizsardzības dronu štābu, paziņoja ministrija.