64 gadus vecais Juns kļuvis par pirmo Dienvidkorejas prezidentu, kurš tiek tiesāts kriminālprāvā, vēl formāli esot amatā.

Viņš janvārī tika apcietināts un ir apsūdzēts sacelšanās vadīšanā, par kuru var tikt piespriests mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.

Kriminālprāva sākās pulksten 10 (pulksten 3 pēc Latvijas laika) Seulas Centra rajona tiesā.

Juna advokāti apgalvo, ka izmeklēšanai jau no paša sākuma trūka leģitimitātes, un apstrīd viņa apsūdzēšanas likumību, jo karastāvokļa izsludināšana ir valsts galvas kompetencē.

Dienvidkorejas Konstitucionālajai tiesai vēl jāizlemj, vai oficiāli atcelt Junu no amata. Parlaments decembrī viņu atstādināja no amata impīčmenta ceļā.

Ja Konstitucionālā tiesa apstiprinās Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.

Juna impīčmenta prāvā liela loma bija jautājumam, vai viņš pārkāpis konstitūciju, izsludinot karastāvokli, kas ir rezervēts nacionālas ārkārtējās situācijas vai kara gadījumiem.

Juns 3. decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Parlaments kopš 14. decembra ir atstādinājis Junu no amata impīčmenta ceļā.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai.

Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.